Latvijas Radio žurnāliste Justīne Savitska, veidojot plašu rezonansi ieguvušo raidieraksta (podkāsta) "Dokumentārijs" stāstu “Vajadzēs noģērbties”, Veselības inspekcijā vērsās jau 2019. gadā. Tā laika inspekcijas Sabiedrisko attiecību un klientu apkalpošanas nodaļas vadītāja Iveta Ragoviča žurnālistei skaidroja, ka dokumenti nodoti arhīvā vai iznīcināti.
“Tie ir nodoti uz iznīcināšanu pēc mūsu nomenklatūras. Visticamāk, tie ir nodoti iznīcināšanai. Mēģināju atrast tās lietas, un es atradu aktus par nodošanu arhīvā,” stāstīja Ragoviča.
Pēdējā žurnālistes saruna ar Veselības inspekciju, konkrēti tās pārstāvi Elīnu Ermansoni, par šo jautājumu notika aizvadītā gada 24. augustā, un arī tajā tika saņemta atbilde, ka dokumenti nodoti arhīvā. “Inspekcija nevarēs sniegt precīzu atbildi tāpēc, ka minētā lieta nodota arhīvā,” sacīja Ermansone.
Patiesībā to gadu dokumenti šajā laikā nebija nedz nosūtīti arhīvam, nedz arī iznīcināti. Veselības inspekcija aktu par dokumentu, kuri satur 2007. līdz 2010. gada privātpersonu iesniegumus un to izskatīšanas dokumentus, kā arī 2008. līdz 2010. gada uzraudzībā esošo objektu kontroles lietas iznīcināšanu sastādījusi pērnā gada 15. oktobrī.
Tātad apmēram septiņas nedēļas pēc žurnālistes pēdējās intereses par konkrēto gadījumu.
Savukārt Latvijas Nacionālajā arhīvā šie dokumenti nemaz nav glabājušies. Arhīvs saskaņojis dokumentu iznīcināšanu nedēļu vēlāk – 21.oktobrī. Turklāt dokumentu iznīcināšanas kārtība paredz – 1% no katra gada uzraudzībā esošo objektu kontroles lietām bija jāatliek arhivēšanai – mūžīgai glabāšanai – un tikai tad pēc noteikta laika mazā daļiņa no visiem dokumentiem nonāk arhīvā.
Tātad, zinot par mediju interesi un potenciālo dokumentu nozīmi, Veselības inspekcija varēja izvēlēties arhivēšanai iekļaut vai izvēlēties neiznīcināt arī šos dokumentus.
Latvijas Nacionālā arhīva Institūciju dokumentu un arhīvu pārvaldības departamenta direktore Līga Vībure tikai no Latvijas Radio uzzinājusi, ka Veselības inspekcijas akts rakstīts vien apmēram septiņas nedēļas pēc žurnālistes pēdējās intereses.
“Atlases kritērijs ir 1% viņiem noteiktais. Un iestādes pašas pārziņā ir, kā viņi atlasa un kā viņi nosaka. Jautājums ir tāds, vai iestāde uz to brīdi, kad viņi atlasīja šos dokumentus un iznīcināja, vai viņi zināja, ka šī lieta ir “skaļa”,” skaidroja Vībure.
Būtu zinājusi par žurnālistu interesi, aktu nebūtu saskaņojusi, atzina arhīva pārstāve.
“Ja mēs kā arhīvs būtu zinājuši, mēs droši vien nesaskaņotu un lūgtu atlasīt,” sacīja Vībure.
Viņa gan piebilda – teorētiski arhivētajā vienā procentā var būt arī ar Ņikiforenko saistīti dokumenti. Tas gan nemainītu faktu, ka žurnāliste ir maldināta par to, ka dokumenti jau ir nodoti arhīvā vai iznīcināti.
Savukārt Veselības inspekcijas vadītāja Anita Slokenberga skaidroja, ka darbs pie iznīcināšanai atlasāmajiem dokumentiem sākas jau gada sākumā, tātad pirms žurnālistes intereses.
Viņasprāt, likums nemaz neļaujot kādu dokumentu no iznīcināšanas saraksta izņemt, balstoties tikai uz pastiprinātu žurnālistu interesi. Tas gan nesakrīt ar arhīva pausto, ka, zinot par žurnālistes interesi, būtu iespējams iznīcināmo dokumentu sarakstu vienkārši nesaskaņot.
“Es neesmu neko slēpusi apzināti. Nav speciāli atdotas tikai šīs lietas. Tā ir pilnīgi visa nomenklatūra, kas ir bijusi no 2007. līdz 2010. gadam,” skaidroja Slokenberga.
Tomēr, jautāta detalizētāk, viņa pauda, ka turpmāk kontrolēšot darbinieku atbildes: "Tāpēc es turpmāk gribētu, lai jūs komunicējat ar iestādes vadītāju, un tad es varu atbildēt. Un turpmāk es apsolos, ka es kontrolēšu arī to, ko mūsu sabiedriskās attiecības atbild."
Tātad žurnāliste tikusi maldināta.
Vaicāta par iemesliem, kādēļ dokumenti no iznīcināšanas netika pasargāti, zinot, ka par tiem bija interese jau 2019. gadā, Slokenberga sacīja – viņa tajā laikā inspekciju nevadīja un par šiem gadiem nevar atbildēt.
Vai starp 1% atstātajām lietām varētu būt arī ar Ņikiforenko saistītās lietas? Par to Slokenberga skaidru atbildi nesniedza.
Dokumentu iznīcināšanu veic uzņēmums "Līgatnes papīrs", ar ko Veselības inspekcijai ir noslēgts līgums.
Pēc ziņas par žurnālistes maldināšanu izskanēšanas veselības ministrs Daniels Pavļuts ("Attīstībai/Par") solīja rosināt pārbaudi par šo jautājumu.
Nekavējoties rosināšu pārbaudi par šo jautājumu. Ja šeit minētie fakti apstiprināsies, tad šādai maldināšanai un pacientu tiesību aizsardzības sistēmas graušanai būs nopietnas sekas. https://t.co/0tI2a0taHZ
— Daniels Pavluts (@pavluts) January 7, 2022
KONTEKSTS:
Vairākas sievietes apsūdzējušas imunologu Jevgēniju Ņikiforenko par savai specialitātei neatbilstošu manipulāciju veikšanu, kā arī vērsās policijā un citās uzraugošajās iestādēs, jo uzskatījušas, ka piedzīvotais bijusi seksuāla vardarbība, tomēr policija krimināllietu izbeidza, bet prokuratūra noraidīja sieviešu sūdzības par mediķi. Pēc stāsta publicēšanas medijos pie Latvijas Radio un pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" vērsās vēl vairākas šī ārsta pacientes.
Veselības inspekcija gan ir iznīcinājusi dokumentus no Ņikiforenko pārbaudes lietas, kas veikta pirms 12 gadiem, ziņoja LTV raidījums "De facto".
Pats ārsts no mediju jautājumiem izvairās, bet pēc LTV sižeta vērsies policijā pret žurnālisti.
Mediju publikācijām uzmanību pievērsuši arī politiķi, uzsverot, ka notikušais ir jāizrunā un jāizstrādā principi seksuālās izmantošanas novēršanai ārsta kabinetā.
