„Rail Baltica” tematikai Latvijā uzmanība tika aktualizēta šī gada sākumā, kad sākās projekta sabiedriskā apspriešana. Apmēram ap to laiku sociālajos tīklos īpaši intensīvi parādījušies ieraksti, ko var vērtēt arī kā tā saukto troļļu aktivitāti
Vienādi ieraksti, taču no dažādu lietotāju kontiem. Par vienu tematu līdz pat 40 ierakstiem. Pēdējo ierakstu vidū norādes gan par to, ka Latvija un Lietuva nespēj vienoties par projekta realizāciju (un lielai daļai ierakstu ir arī viena un tā pati bilde), gan neapmierinātība ar iecerēto dzelzceļa tuneli zem Āgenskalna. Kopumā ierakstu ir ļoti milzums, daudzi no tiem - gan par iedzīvotāju neapmierinātību un to, ka gaidāmas tiesāšanās, gan arī neitrālas ziņas bez vērtējuma, piemēram, par jauno kopuzņēmuma „Rail Baltica” vadītāju. Drošības policijā atzīst, ka šīm aktivitātēm pievērsusi uzmanību.
„Šobrīd šī diskusija par Rail Baltica projektu ir nonākusi mūsu uzmanības lokā, un tur skaidri var pateikt, ka ir tendēts vienā virzienā iedarboties uz sabiedrisko domu, lai noskaņotu viņu vienā virzienā. Pagaidām nav zināms, kas to dara - vai tas ir ārvalstu inspirēts, vai Latvijas politisko vai ekonomisko spēku interesēs, bet pirmkārt, ko es gribētu teikt - ka vislabākais līdzeklis troļļu aktivitāšu izzināšanai un likvidēšanai ir tieši paša cilvēka kritiska pieeja sociālajos tīklos publiskotajai informācijai un galvenais ir katras informācijas analīze,” saka Drošības policijas (DP) priekšnieka vietnieksJuris Leitietis.
Iemesls, kāpēc tieši „Rail Baltica” projekts kļuvis par šādu ierakstu tematu, iespējams, skaidrojams ar to, ka šobrīd dzelzceļa savienojums Latvijai ir tikai ar Austrumiem. Ātrgaitas dzelzceļa mērķis ir integrēt Baltijas valstis Eiropas dzelzceļu tīklā. Bet daudzi, tostarp Krievija, nav ieinteresēta šā projekta tapšanā, ko eksperti norādījuši jau iepriekš. Drošības policijā gan atzīst, ka troļļu dienaskārtībā regulāri parādās ar Latviju saistītie politiskie procesi, gan politiskie mērķi.
„Tā, piemēram, ir ļoti redzami negatīvi [ieraksti] par ārzemju, šajā skaitā NATO karaspēka izvietošanu Latvijā, kad tiek veidots vesels uzbrukums, gan par citām tēmām,” piemērus min Leitietis.
Drošības policijā norāda, ka ierakstus var radīt gan speciāli izstrādāta programma, kas vienu ierakstu tiražē no vairākiem kontiem - kā tas, iespējams, ir arī minētajos ierakstos par „Rail Baltica”, gan speciāli algoti cilvēki, kas iesaistās diskusijās par kādu tematu. Vairākos pētījumos atklāts, ka Krievijā darbojas pat veselas tā sauktās troļļu fermas, kur vienā tādā strādā ap 600 cilvēku, kas piedalās diskusijās sociālajos tīklos un portālu komentāru sadaļās, bet temati atbilst Krievijas valdošās elites uzstādījumiem.
