Deputāti ceturtdien, 9.jūnijā, noteica, ka ārzemniekam, pirmo reizi atjaunojot termiņuzturēšanās atļauju saistībā ar nekustamā īpašuma iegādi un ieguldījumiem banku subordinētajā kapitālā, valsts budžetā nebūs jāiemaksā pieci tūkstoši eiro.
Šis atbrīvojums gan attieksies tikai uz tiem uzturēšanās atļauju ieguvējiem, kas tās ieguvuši pirms 2014.gada 1.septembra, kad spēkā stājās patlaban likumā noteiktais ieguldījumu slieksnis, kas ir 250 tūkstoši eiro.
Bet, pieprasot uzturēšanās atļaujas otrreizēju pagarināšanu, iemaksa būs jāveic.
Tāpat nosacījumu par iemaksu nolēma nepiemērot tiem ārzemniekam, kuri atkārtoti pieprasa uzturēšanās atļauju saistībā ar ieguldījumiem kapitālsabiedrībās un valsts vērtspapīru pirkšanu.
"Atlaides" vai paļāvība uz valsti?
Debatēs par šiem grozījumiem uz Saeimas tribīnes kāpa vairāku frakciju deputāti, un ar īpaši asiem pārmetumiem savstarpēji apmainījās Nacionālā apvienības un partijas “Saskaņa” parlamentārieši.
Šādu „atlaižu” piešķiršanu lielai daļai termiņuzturēšanās atļauju saņēmēju Saeimas debatēs asi kritizēja vairāki Nacionālās apvienības deputāti, tostarp Edvīns Šnore. Viņš uzskata, ka nav pamata apšaubīt nodevas ieviešanas atbilstību tiesiskās paļāvības principiem.
„Vai ar šo priekšlikumu netiek pārkāpts tiesiskās paļāvības princips un vai Latviju nevarēs iesūdzēt Eiropas tiesās, kā tas izskanēja no atsevišķām ieinteresētām personām, uz kurām šī norma attieksies un kuras neko papildus maksāt negrib? Komisijā mēs par šiem jautājumiem detalizēti diskutējām, Saeimas Juridiskais birojs visas šīs iebildes izanalizēja un viennozīmīgi secināja, ka tiesiskās paļāvības princips pārkāpts netiek," norādīja Šnore.
Par termiņuzturēšanās atļauju ieguvēju tiesībām paļauties, ka Latvija neieviesīs papildu maksājumus par uzturēšanās atļauju pagarināšanu, debatēs iestājās ne tikai „Saskaņas”, bet arī Latvijas Reģionu apvienības pārstāvji.
Tā, piemēram, deputāts Juris Viļums aizrādīja, ka daļa termiņuzturēšanās atļauju saņēmēju šādu nodevu, iespējams, nemaz nevar samaksāt: „Daļa cilvēku tiešām no Krievijas bēg. Protams, ka daļa no viņiem ir pietiekoši turīgi, varbūt pat valdošajiem cilvēkiem Krievijā tuvi cilvēki, kas spēj samaksāt gan 5000 eiro. Varbūt arī vairāk. Varbūt mēs no šiem cilvēkiem varam noslaukt vēl vairāk naudiņas, ne tikai piecus miljonus eiro. Tomēr daļa no šiem cilvēkiem patiešām ir devušies prom no savas valsts. Un tas nebija viegls lēmums, es domāju.”
Varēs apturēt uzturēšanās atļauju izsniegšanu
Likuma grozījumi arī paredz, ka termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu uz noteiktu laiku varēs apturēt trešās valsts pilsoņiem saistībā ar viņu daudzumu mūsu valstī un to ietekmi uz nacionālo drošību vai ekonomisko attīstību. Tāpat ieviesīs izmaiņas termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanas nosacījumos ārvalstu investoriem, kuri iegulda kapitālsabiedrībās vai pērk nekustamos īpašumus.
Noteikts, ka ārzemniekiem – trešo valstu pilsoņiem - uzturēšanās atļauju izsniegšanu varēs apturēt uz noteiktu laiku, bet ne ilgāk kā uz pieciem gadiem.
Ar likuma grozījumiem papildināts nosacījums par termiņuzturēšanās atļauju pieprasīšanu uz pieciem gadiem ārzemniekam, kurš būs ieguldījis kapitālsabiedrības pamatkapitālā, to palielinot vai dibinot jaunu uzņēmumu. Tiek palielināts minimālais ieguldījums šajos uzņēmumos, un turpmāk tie būs 50 tūkstoši eiro līdzšinējo 35 tūkstošu vietā kapitālsabiedrībā, kurā strādā ne vairāk kā 50 darbinieku un kuras gada apgrozījums vai gada bilance nepārsniedz 10 miljonus eiro. Šādiem uzņēmumiem turpmāk nodokļos valsts un pašvaldību budžetos būs jāiemaksā vidēji ne mazāk kā 3300 eiro mēnesī.
Veicot ieguldījumu viena uzņēmuma pamatkapitālā, turpmāk uzturēšanās atļauju izsniegs ne vairāk kā 10 ārzemniekiem, kuri katrs ieguldījis uzņēmumā un samaksājis valsts budžetā 10 tūkstošus eiro. Līdz šim šādu atļauju izsniedza ne vairāk kā trīs ārzemniekiem.
No 150 tūkstošiem eiro uz 100 tūkstošiem eiro samazināts ieguldījums kapitālsabiedrībā, kas nodarbina vairāk nekā 50 darbinieku un kuras gada apgrozījums vai gada bilance pārsniedz 10 miljonus eiro. Regulējumā noteikts, ka uzturēšanās atļauja ārzemniekam būs spēkā, ja šāds uzņēmums nodokļos nomaksās ne mazāk par 100 tūkstošiem eiro. Savukārt par nepilnu pirmo pārskata gadu kopš uzturēšanās atļaujas izsniegšanas valsts un pašvaldību budžetos iemaksātie nodokļi kopā vidēji mēnesī būs ne mazāk kā 8300 eiro.
Tāpat noteikts ieguldījums 100 tūkstošu eiro apmērā uzņēmuma pamatkapitālā, kurš kopā ar vienu vai vairākiem meitas uzņēmumiem kopā nodarbina vairāk nekā 50 darbinieku, un to kopējais gada apgrozījums vai gada bilance pārsniedz 10 miljonus eiro. Kā papildu nosacījums visiem ieguldījumiem uzņēmumos uzturēšanās atļauju saņemšanai noteikta 10 tūkstošu iemaksa valsts budžetā.
Attiecībā uz nekustamo īpašumu iegādi deputāti atbalstīja priekšlikumu, kas paredz, ka uzturēšanās atļauju ārzemniekam ir tiesības pieprasīt uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņš Rīgā, Jūrmalā vai Ādažu, Babītes, Baldones, Carnikavas, Garkalnes, Ikšķiles, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Ropažu, Salaspils, Saulkrastu vai Stopiņu novadā ir iegādājies un viņam pieder viens funkcionāli saistīts nekustamais īpašums (izņemot, ja nekustamais īpašums ir neapbūvēta zeme), kura vērtība ir vismaz 250 000 eiro.
Savukārt ārpus šīm teritorijām - ne vairāk kā divi nekustamie īpašumi, kur katrs no tiem ir viens funkcionāli saistīts nekustamais īpašums un kuru kopējā vērtība ir vismaz 250 000 eiro. Līdz šim bija noteikts, ka ārzemnieks drīkst iegādāties vienu funkcionāli saistītu apbūvētu nekustamo īpašumu, kura vērtība ir ne mazāka par 250 tūkstošiem eiro.
Turpmāk ārzemniekam, kurš apguvis pilna laika studijas augstskolā un ieguvis diplomu, būs tiesības pieprasīt uzturēšanās atļaujas pagarinājumu uz laiku līdz sešiem mēnešiem.
Tāpat regulējums papildināts ar kārtību par ārzemnieku īslaicīgu aizturēšanu, ja pastāv bēgšanas iespējamība vai persona rada draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai.
Likuma grozījumi stāsies spēkā 1.jūlijā.
Vēstīts, ka Imigrācijas likuma grozījumi Saeimā bija pieņemti aprīļa otrajā pusē. Grozījumi tostarp paredz, ka valdībai turpmāk būs tiesības ierobežot vai apturēt termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu konkrētu trešo valstu valsts piederīgajiem. Tāpat atbalstīts priekšlikums, kas paredz 5000 eiro iemaksu valsts budžetā, ārzemniekam pieprasot atkārtotu uzturēšanās atļauju.
Tomēr Valsts prezidents grozījumus aprīļa beigās nodeva otrreizējai caurskatīšanai Saeimai, pārmetot pārlieku lielas un būtiskas nepilnības likuma izstrādē, kuras ir nepieciešamas labot.
Atkārtoti sakot Imigrācijas likuma grozījumus, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija vienojās, ka piecu tūkstošu eiro maksa tiks prasīta par to termiņuzturēšanās atļauju otrreizēju pagarināšanu, kas izsniegtas saistībā ar nekustamā īpašuma iegādi un ieguldījumiem banku subordinētajā kapitālā.
