Ierīkotas nesaskaņotas stigas un pazuduši aizsargjoslā augošie koki, nodarot īpašniekiem vairākos tūkstošos eiro mērāmus zaudējumus. Atbildīgās iestādes atšķirīgi interpretē likuma normas, tādēļ meža saimniekiem jau gadiem neizdodas tikt pie kompensācijas.
Iedomājieties, ka esat noslīguši krāvējus, lai iznestu veco dīvānu no dzīvokļa. Taču krāvēji izdara ne vien salīgto, bet savāc arī vecmāmiņas kumodi, citas mēbeles un vēl izdauza dzīvokļa sienā caurumu uz kaimiņa dzīvokli, lai savāktu lietas arī no turienes. Aptuveni šādā situācijā nonākuši meža īpašnieki Bauskas pusē.
Viss sākās pirms gandrīz četriem gadiem. Pensionāri Lūcija un Valdis Dravnieki 2015. gada oktobrī noslēdza cirsmas pirkuma līgumu ar mežizstrādes uzņēmumu “Stiga RM”.
Dravnieki dzīvo pie Tukuma, bet ģimenes mantotais mežs atrodas Auces novada Ukros, tādēļ darbu gaitai viņi ikdienā nav varējuši sekot līdzi. Decembrī, apmeklējot mežu, viņi atklāja, ka tajā notikusi nesaskaņota darbošanās.
Pirmkārt – “Stiga RM” bez saskaņošanas ar īpašniekiem izlases cirtes teritorijā ierīkojusi vairākus treilēšanas ceļus, kas lietoti, lai uzņēmums varētu ērtāk izvest kokus no blakus esošā īpašuma. Ierīkojot treilēšanas ceļus, Darvnieku mežā nocirsti papildu koki un bojāta meža zemes virskārta.
Otrkārt – atklājās, ka koki cirsti arī blakus esošās Dabiķenes upes 10 metru aizsargjoslā, kur īpašnieku ieskatā to nedrīkstēja darīt.
“Kompensācija mums ir pieprasīta no “Stiga RM” un pieprasīts 5000 eiro apmērā un morālais kaitējums 1000 eiro,” pastāstīja Valdis Dravnieks.
Visa šī lieta velkoties jau trīs gadus, un Dravnieks uzskata – policija darbojas neaktīvi, bet Valsts meža dienests piesedz šīs nelikumīgās darbības.
“Stiga RM” īpašnieks Andris Ramoliņš savu vainu noliedz. Viņš pensionāru pāri vaino nomelnošanā un šantāžā.
“Manuprāt ir tā, ka šie cilvēki ir tik kašķīgi, jo viņi rakstījuši par mums visur, kur vien var rakstīt, sākot ar prokuratūru, policiju. Arī Valsts prezidentam un visiem pārējiem,” norādīja Ramoliņš.
“Izcili kašķīgi cilvēki, vairāk neko es jums nevaru pateikt. Visiem, kas ar viņiem strādājuši, visur ir vieni vienīgi konflikti. Un visur visi citi ir vainīgi,” viņš teica.
Šaubīgos apstākļos nocirsto koku celmi jau satrun un apaug ar sūnām, bet atbildīgās iestādes joprojām nevar nonākt pie vienota secinājuma – vai ciršana bijusi nelikumīga.
Valsts vides dienests savā atzinumā norāda, ka 10 metru aizsargjoslā pieļaujama tikai kopšanas cirte un tikai īpašos gadījumos, piemēram, vējgāžu likvidēšanai.
Šeit nekādas ārkārtas situācijas nebija, un Vides dienests uzskata, ka mežcirtēji radījuši kaitējuma draudus Dabiķenes upītei.
Turpretim Valsts meža dienests likumu interpretē citādi – tas krasta aizsargjoslā aizliedzot tikai galveno cirti. Taču Daibeķenes upes 10 metru aizsargjoslā notikušie darbi dienesta skatījumā ir kopšanas cirte, kas ir pieļaujama un pat vēlama.
“Izstrādes rezultātā minimālais šķērslaukums nav pārsniegts, tādēļ pamata sastādīt protokolu par mežizstrādes noteikumu pārkāpumu vai vides aizsardzības noteikumu pārkāpumu meža dienestam nebija,” skaidroja Valsts meža dienesta ģenerāldirektors Andris Krēsliņš.
Tomēr Valsts policijā par notikušo ir sākts kriminālprocess un joprojām turpinās izmeklēšana.
