Ipiķos paukšķēdami krīt āboli un nelūgtus viesus uzņem ar aizdomām. Tāpat kā teritoriālo reformu, kas par pierobežas ciema jauno galvaspilsētu pasludina Valku, lai gan ne tur, bet Valmierā ir gan slimnīca un valsts iestādes, gan tiek kārtotas citas lietas.
"Mēs esam sašutuši, mēs visu darām Valmierā!" skaidroja vietējā iedzīvotāja Ilze Jeske.
80 gadu laikā Ipiķos iedzīvotāju skaits sarucis četras reizes. Palicis feldšeru punkts, veikals un pasts. Atlikušie 200 iedzīvotāji turas pie darba, pārtiek no pensijas vai vienkārši cenšas noturēties kājās.
Palikušie atnāk satikt savu prezidentu, kurš šodien noslēdz pirmajā runā solīto Latvijas tālāko punktu apciemošanu. Sanākušo vidū arī nacionālās pretošanās kustības dalībniece, Viestura ordeņa kavaliere Vilma Birša.
Mazirbe, Indra, Skaistkalne, nu arī Ipiķi ir apciemoti. "(..) Latvija faktiski ir tik liela kā Beļģija, Nīderlande un Luksemburga kopā. Tas ir viens secinājums. Otrs – Latvijā iedzīvotāju ir krietni mazāk, tas nozīmē, ka mums ir daudz, daudz vairāk dabas un vietas," sacīja Valsts prezidents.
Atšķirībā no vietējā mūziķa, kuram dziesma nesajūk pat prezidenta klātbūtnē, pārējie ir kautrīgi. Tomēr jau pirmais jautājums un iebilde ir tieši par plānoto teritoriālo reformu. Īpaši tāpēc, ka blakus esošajā Rūjienā jau savākti 3500 paraksti no 6000 iespējamiem pret pievienošanu Valkai. Naukšēni gatavojot arī tehniku.
Naukšēnu iedzīvotājs Kaspars Kļaviņš pauda viedokli: "Trīs novadu vietā ir jābūt diviem spēcīgiem. Smiltenes un Valmieras."
Prezidents pēc Ipiķu iedzīvotāju bažu uzklausīšanas sacīja, ka teritoriālā reforma ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) jautājums, un tā, visticamāk, zina par Ipiķos dzīvojošo satraukumu. Levits gan mierināja, ka diskusijas par teritoriālo reformu nav beigušās.
KONTEKSTS:
Neraugoties uz pašvaldību iebildumiem, Ministru kabinets 17. septembrī akceptēja VARAM piedāvājumu līdzšinējo 119 pašvaldību vietā izveidot 36. Pašvaldības veidos ap lielākām pilsētām un attīstības centriem, bet bez lauku teritorijām būs tikai Rīga un Jūrmala.
Saskaņā ar Saeimas lēmumu līdz 2021. gadam plānots izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas spēj nodrošināt tām likumos noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā, sniedzot kvalitatīvus pakalpojumus iedzīvotājiem par samērīgām izmaksām.
Zūdot cerībām panākt kompromisu demokrātisku diskusiju ceļā, vairāki novadi gatavojas ķerties pie radikālākām cīņas metodēm.
