"Par" Kucinas apstiprināšanu amatā balsoja 71 deputāts, bet pret bija viens parlamentārietis.
Kucinai ir doktora grāds starptautiskajās tiesībās, un viņa ir ievēlēta par Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes asociēto profesori. Kucina ir vairāku zinātnisko publikāciju un pētījumu autore.
Pašlaik viņa ir Valsts prezidenta kancelejas vadītāja vietniece, prezidenta padomnieku biroja vadītāja un padomniece tiesiskuma un Eiropas Savienības tiesību politikas jautājumos.
Kucinas kandidatūru sākotnēji virzīja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Jaunā konservatīvā partija). Bordāns raksturojis Kucinu kā profesionālu juristi, kurai ir pieredze gan Latvijas tiesību nozarē, gan arī starptautiskā līmenī.
Vairāki deputāti Saeimas debatēs uzsvēra, ka Kucinas kandidatūra ir atbilstoša augstajam amatam. Viņas zināšanas un pieredze atstāj “augsti kvalificētas personas iespaidu”, pēc tikšanās ar Kucinu pauda vairāku Saeimas frakciju pārstāvji.
Tomēr daļu no Saeimas debatēm pavadīja diskusija par Valsts prezidenta Egila Levita mēģinājumiem ietekmēt Kucinas apstiprināšanu amatā. Piemēram, tieši šī iemesla dēļ Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) frakcija aicināja Kucinu atteikties no pretendēšanas uz amatu.
Opozīcijā esošais deputāts Viktors Valainis (ZZS) sacīja: “Kucinas kundzei ir visas īpašības, lai kļūtu par Satversmes tiesas tiesnesi, par kuru nebūtu kauns. (..) Viņa patiešām būtu ļoti laba tiesnese, bet novēlu Irēnai Kucinai – tas būs arī viņas lielākais uzdevums – tikt vaļā no Valsts prezidenta ēnas, ko ar viņas lobēšanu ir panācis Egils Levits.”
Savukārt deputāts Māris Možvillo, atsaucoties uz Levita mēģinājumiem ietekmēt Kucinas virzīšanu, pauda neizpratni par “Attīstībai/Par!” frakcijas deputātu neiesaistīšanos debatēs, ņemot vērā, ka Latvijas Televīzija ziņoja – tieši šīs frakcijas politiķus centies ietekmēt prezidents.
“Joprojām turpinās tirgošanās pa stūriem, joprojām turpinās mēģinājumi diskreditēt valsts pārvaldi,” sacīja Možvillo.
Tikmēr pie frakcijām nepiederošā deputāte Evija Papule noraidīja kolēģu paustās bažas, norādot, ka “profesionalitāte un zināšanas prevalē pār ēnu”.
Savukārt Kucina norādīja, ka nekomentēs Valsts prezidenta iniciatīvu par viņas virzīšanu amatā, jo tas neesot saistīts ar viņas profesionālo darbības novērtējumu. “Tiesneša amats nav politisks un politiskajās spēlītēs es nepiedalīšos,” piebilda Kucina.
Esot ST tiesneša amatā, Kucina vēlas uzlabot dialogu ar sabiedrību, vairāk skaidrojot tiesas spriedumus.
KONTEKSTS:
Satversmes tiesā ir septiņi tiesneši, un saskaņā ar Satversmes tiesas likumu tiesnešus amatā apstiprina Saeima. Trīs Satversmes tiesas tiesnešus apstiprina pēc ne mazāk kā desmit Saeimas deputātu priekšlikuma, divus – pēc Ministru kabineta priekšlikuma un vēl divus – pēc Augstākās tiesas plēnuma priekšlikuma.
Satversmes tiesas tiesneša pilnvaru termiņš ir desmit gadi.
Jauns Satversmes tiesas tiesnesis bija jāapstiprina, jo Satversmes tiesas tiesnesei Sanitai Osipovai amata pilnvaru termiņš beidzies šī gada augustā. Kucinas kandidatūru amatam ir izvirzījis Ministru kabinets.
Šā gada 21. septembrī Saeimas Juridiskā komisija lēma lēmuma projektu par Kucinas apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi virzīt izskatīšanai Saeimā.
Saeimā lemšana par jauno ST tiesnesi bija plānota jau septembra beigās, tomēr koalīcijas partijas vienojās dažādu praktisku iemeslu dēļ atlikt Kucinas virzīšanu amatam līdz oktobra beigām.
Tikmēr Latvijas Televīzija (LTV) ziņoja, ka par savas padomnieces Kucinas iecelšanu ST īpaši uzstājis Valsts prezidents Egils Levits. LTV no neoficiāliem avotiem zināms, ka Levits telefonsarunās divām "Attīstībai/Par!" deputātēm uzdevis nokārtot frakcijas atbalstu Kucinai, pretējā gadījumā solot publisku kritiku partijas ministriem un valdībai. Levits skaidroja, ka sarunās ir pārprasts.
Tomēr Kucina LTV raidījumam “De facto” apliecināja, ka negrasās atsaukt savu kandidatūru pēc ziņām par Levita personīgo iesaistīšanos savas padomnieces atbalstīšanā. Kucina par savu piemērotību amatam ir pārliecināta, bet jautājumi par atlases procedūru un politiķu komunikāciju neesot viņas ziņā.
