“Lattelecom”, kas atbildīgs par e-veselības drošības risinājumiem, tagad nodrošina papildu aizsardzību, lai uzbrukumus varētu atvairīt. Iepriekš šī aizsardzība e-veselībai neesot sniegta, jo klienti par to uzņēmumam parasti maksājot papildus, bet par nepieciešamību priekšlaikus neesot iespējams zināt.
“Šādus uzbrukumus paredzēt neviens nevar nekad. Tas nozīmē – ja šādu uzbrukumu nav, tad tas pasūtītājs it kā maksā naudu ne par ko,” saka “Lattelecom” Korporatīvo klientu dienesta direktors Jānis Kirilka.
“Lattelecom” meitas uzņēmums “Lattelecom Technology” saņēma aptuveni divus miljonus eiro. Šie konkrētie drošības pasākumi par šo summu gan nebija jānodrošina, uzskata uzņēmumā. “Pati sistēma jau strādāja. Tikai šī uzbrukuma rezultātā tika nobloķēta mājaslapa, tāpēc cilvēki, kuri gribēja caur šo portālu pieslēgties e-veselībai, to nevarēja izdarīt,” saka Kirilka.
IT drošības eksperts uzņēmumā “Data Security Solutions” Andris Soroka piekrīt, ka visus uzbrukuma veidus tiešām paredzēt nevar. Arī tā sauktie DDoS uzbrukumi, no kura cieta gan e-veselība, gan trešdien ziņu aģentūra LETA, ir dažādi, lai gan ne reti. Organizējot šādu uzbrukumu, ļaundari slepeni ar datorvīrusu palīdzību iegūst kontroli pār daudzu lietotāju datoriem. Tos pēc tam izmanto, lai mājaslapai vai sistēmai masveidīgi vienlaikus pieprasītu veikt kādas darbības, to pārslogojot.
“Ir ļoti grūti noteikt, kādā veidā tas ir realizēts, no kurienes ir vispār augušas kājas. Veselības ministrijas valsts sekretārs izteica cerību, ka “CERT” varētu atklāt, no kurienes tas ir. Ļoti maz ticams, jo internets ļoti labi palīdz noslēpt pēdas,” saka Soroka.
Iemeslu, kādēļ kādu varētu interesēt nevis lietotāju datu zādzība, bet tas, lai e-veselības sistēma pārtrauktu funkcionēt, varētu būt daudz. Dažreiz kāds sistēmas uzlaušanu uzstāda sev par personīgu izaicinājumu un izdošanās gadījumā gūst gandarījumu. Citi savukārt tā pelna naudu, kādam palīdzot, piemēram, likvidēt konkurējošos uzņēmumus.
“Tad, protams, nākamais ir haktīvisti jeb aktīvisti, kas grib kaut kādā veidā parādīt savu attieksmi pret kaut ko. Es domāju, ka tas arī varētu būt viens no iemesliem, kas varētu būt noticis tieši konkrēti ar šo sistēmu. Tomēr tā nav ļoti populāra,” norāda Soroka.
Detalizētāka informācija par kiberuzbrukumu e-veselības sistēmai nav zināma, un izmeklēšana joprojām turpinās.
