Mazais Ivans bieži atstāts bez uzraudzības, bijis pieradis visu darīt pats. Ar to, iespējams, izskaidrojams, ka viņam ienācis prātā vienam kaut kur doties ar sabiedrisko transportu. Dubeņi, visticamāk, nebija viņa mērķis. Policijas noskaidrotais liecina, ka piecgadīgais liepājnieks Dubeņos no sabiedriskā autobusa izkāpa viens pats. Tas notika 1.jūlijā - dienu pirms viņu sāka meklēt. 10 dienas vēlāk viņu mirušu atrada aptuveni 3 kilometrus no autobusa pieturas un ap puskilometru nost no ceļa dziļos brikšņos.
“Tur, lai tiktu klāt... Es, godīgi runājot, nesaprotu, kā tur vispār var tikt iekšā,” par vietu, kur zēns atrasts, sacīja Liepājas iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas vadītājs Uģis Āva.
Šoferis autobusam, ar kuru Ivans nonāca Dubeņos, stāstījis – zēns iekāpis reizē ar citiem pieaugušajiem, tādēļ viņam nav radies iespaids, ka puika ceļo viens.
Zēnu meklēja aptuveni 4000 cilvēku, un bērnu tiesību eksperte Ilona Kronberga norādīja – “4000 cilvēku var sanākt kopā un meklēt cilvēku pazudušu, kas ir fantastiski jebkurā gadījumā”. “No otras puses – ir šī kolektīvā atbildība, bet individuālās atbildības līmenī netiek pievērsta uzmanība bērnam, kas atrodas uz ielas,” sacīja Kronberga.
“Neviens nepienāk un nepajautā. Individuālās atbildības līmenī ir ļoti grūti pieņemt lēmumus attiecībā uz citiem, jo cilvēks nezina, cilvēks baidās – ar ko viņam nāksies saskarties tālāk,” norādīja Kronberga.
Tieši šo kā galveno problēmu redz arī psihoterapeite Andrija Likova. Lielas nelaimes var novērst pavisam vienkārši jautājumi.
“Ja es pajautāšu vienkāršus jautājumus: “Kā tev, bērns, klājas? Kur tu dodies? Cik tev gadu? Kur ir tava mamma?” Tas nozīmē, ka es personīgi iesaistīšos. Ja es personīgi iesaistīšos, tad man būs jāpaņem atbildība gribot negribot - kā pieaugušajam, un tālāk jārisina, izejot no šīm atbildēm, kaut kāda situācija. Tāpēc bieži vien, jāteic, ka tas vienaldzīgums ir saistīts ar bailēm iesaistīties un paņemt atbildību,” pauda Likova.
Zēna nāve ir traģēdija. Un plašākā mērogā raugoties, abām ekspertēm visbīstamāk šķiet, ka sabiedrība no šiem gadījumiem maz mācās.
Šogad vien jau bijuši vairāki gadījumi, kad līdzcilvēku uzmanība būtu varējusi glābt bērnu dzīvības.
“Ir liela mirstība bērnu vidū Latvijā, un tas ir rādītājs arī emocionālajai veselībai sabiedrībā kopumā. Ja mēs nevaram atbildēt par savu dzīvi, mēs nevarēsim arī nekad palīdzēt otram vai atsaukties. Jāteic, kamēr nenotiek milzu bēdas, tikmēr sabiedrība neiesaistās,” sacīja Likova.
“Iesaistās tad, kad mēs labi saprotam, ka ir kaut kas šokējošs – tad ir gatavība kaut ko darīt. Bet tas ir par vēlu,” norādīja psihoterapeite.
Tikmēr Kronberga aicina rīkot sociālu kampaņu, kur katrā no nesenajiem traģiskajiem gadījumiem, kas prasījis bērnu dzīvības, būtu uzskaitītas trīs lietas, ko apkārtējiem darot citādāk, mazais cilvēks varētu būt dzīvs. Un liela atbildība ir arī iestādēm.
“Tur ir jābūt ļoti konkrētām, precīzām reakcijām arī no tiesībsargājošām iestādēm, no visām iestādēm. Ja cilvēks piezvana un saka: “Es turu pie rokas bērnu!” , tai ir jābūt prioritātei, lai policija atbrauktu tajā brīdī un paņemtu to bērnu. Ja tādi algoritmi tiks ieviesti un cilvēki redzēs, ka tie strādā, ļoti daudzas lietas mainīsies,” uzskata Kronberga.
Trešdien par piecus gadus veco Ivanu Berladinu aizlūdza Karostas katedrālē Liepājā. Tikmēr par notikušo atbildīgie tiks meklēti starp visiem iesaistītajiem – sākot no ģimenes un beidzot ar valsts institūcijām.
Jau ziņots, ka piecus gadus vecais Ivans Berladins no sava dzīvokļa Liepājas Tosmares mikrorajonā izgāja sestdien, 1.jūlijā, ap pusdeviņiem no rīta un tā arī mājās neatgriezās. Svētdien trijos pēcpusdienā par to tika paziņots policijai, un kopš tā laika notika zēna meklēšana. Viņa māte apgalvoja, ka šī bijusi pirmā reize, kad Ivans viens aizgājis no mājām.
Pēc vairāku dienu meklēšanas policija atzina, ka cerības atrast pazudušo piecus gadus veco Ivanu Berladinu dzīvu esot ļoti, ļoti niecīgas, jo meklējumi bija beigušies bez panākumiem. Pēc nedēļu ilgiem meklējumiem policija uzgāja jaunu pavedienu, kas liecina - zēns aizbraucis ar autobusu līdz Grobiņas novada Dubeņiem, kur izkāpis, un meklēšana turpinājās šajā apkārtnē.
Desmit dienas pēc pazušanas zēns atrasts bez dzīvības pazīmēm Dubeņos meža masīvā. Apstiprinājusies policijas iepriekš izvirzītā versija par to, ka bērns varētu būt apmaldījies un klīdis viens.
