Saskaņā ar likumu, ja apsūdzētais ir miris lietas izskatīšanas laikā pirmās instances tiesā, lietas izskatīšanu turpina tikai tad, ja viena mēneša laikā pēc nāves ir saņemts mirušā tuvinieka pieteikums par kriminālprocesa turpināšanu mirušā reabilitācijai. Tiesa šādu lūgumu tā arī nesaņēma, un tika nolemts krimināllietu daļā pret Rudaku izbeigt.
Trešdien tiesa pabeidza uzklausīt visus apsūdzētos saistībā ar viņiem izvirzītajām jaunajām apsūdzībām. Aizstāvības puse tiesai arī lūdza uzaicināt lietā vēl vairākus lieciniekus. Šis jautājums pagaidām palika neizlemts, jo prokurors vēlējās iepazīties ar minēto lūgumu un tad par to izteikt viedokli.
Tāpat prokurors trešdien lūdza tiesu saukt pie administratīvās atbildības krimināllietā apsūdzēto Jurģi Liepnieku par necieņas izrādīšanu pret tiesu. Šāds lūgums tika izteikts, ņemot vērā, ka Liepnieks iepriekš tiesas sēdē izteicies, ka prokurors apsūdzību rakstījis padomju laika stilā. Par šo jautājumu tiesa izlems nākamajā sēdē, kas notiks 13.septembrī.
Krimināllieta tiesā nonāca 2007.gada oktobrī, taču pēc būtības to sāka izskatīt tikai 2009.gadā.
Prokurors Edvīns Piliksers aprīlī paziņoja, ka nolēmis apsūdzību grozīt, jo vairāk nekā četru gadu tiesvedības laikā ir nopratināti vairāk nekā 110 liecinieki, no kuru liecībām ir nākušas klāt papildinošas nianses, jaunas nianses, apstākļu papildinājumi vai precizējumi, ir pievienoti arī jauni materiāli, piemēram, ārvalstu dokumenti. Tādēļ nolemts grozīt apsūdzību papildināšanas vai precizēšanas virzienā, nemainot apsūdzības būtību.
daļai no apsūdzētajām personām apsūdzības ir vieglākas, bet daļai - smagākas, salīdzinot ar sākotnējām, izmaiņās sīkāk nekomentējot. Iepriekš visas uzklausītās personas savu vainu jaunajās apsūdzībās neatzina.
Sākotnēji šajā lietā apsūdzības tika celtas pret 20 personām. Viņu vidū bija arī LVRTC bijušais ģenerāldirektors Māris Pauders, taču šobrīd pret viņu veselības stāvokļa dēļ norit process medicīniska piespiedu līdzekļu noteikšanai. Līdz ar to tā kā process pret Rudaku ir izbeigts, apsūdzēto statuss šobrīd ir 18 personām.
Krimināllietā apsūdzēti LVRTC bijušie valsts pilnvarnieki Ojārs Rubenis, Didzis Jonovs un Andrians Ļublins. Tāpat apsūdzēto vidū ir kompānijas „Uzņēmumu vadība un konsultācijas” darbinieks Harijs Krongorns, „Digitālā Latvijas valsts radio un televīzijas centra” (DLRTC) bijušais ģenerāldirektors Guntars Spunde, bijušie DLRTC valdes locekļi Jānis Plūme un Alfrēds Janevics, kā arī „Kempmayer Media Latvia” valdes locekļi Juris Ulmanis, Jānis Svārpstons, Jānis Zips un Andrejs Zabeckis.
Apsūdzēti arī apsardzes kompānijas „Falck apsargs” bijušais valdes priekšsēdētājs Valdis Purvinskis, bijušais Latvijas Neatkarīgās televīzijas valdes priekšsēdētājs Andrejs Ēķis, kompānijas „Interbaltija Invest” bijušais valdes loceklis Gints Bandēns, kā arī uzņēmējs Uldis Kokins.
Prokuratūra apsūdzības uzrādījusi arī advokātiem Mārtiņam Kvēpam un Jānim Lozem, kā arī kādreizējam Andra Šķēles runasvīram Jurģim Liepniekam.
Krimināllietā apsūdzības uzrādītas par krāpšanu lielos apmēros un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielos apmēros vai ja to izdarījusi organizēta grupa, kā arī tīšām darbībām valsts amatpersonu rīcībā un valsts amatpersonu pienākumu nepildīšanu, kas izraisījusi smagas sekas.
Digitālās televīzijas krimināllietu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, pamatojoties uz toreizējā satiksmes ministra Roberta Zīles iesniegumu, ierosināja 2003.gada 1.septembrī.
