Šajā lietā divām kriminālprocesā figurējošām personām – Ģenerālprokuratūras Darbības analīzes un vadības departamenta Metodikas nodaļas virsprokurorei Elitai Jurkjānei un viņas dzīvesbiedram, advokātam Jurim Jurkjānam – izvirzītas apsūdzības. Elitu Jurkjāni apsūdzēja par neizpaužamu ziņu izpaušanu divos gadījumos, bet viņas dzīvesbiedru – par apzināti nepatiesu liecību sniegšanu.
Lieta saistīta ar to, ka bijušais ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers 10. jūlijā, savā pēdējā darbadienā, vairākiem virsprokuroriem atklājis ziņas par kriminālprocesu, kurā tiek izmeklēta kukuļošana Jelgavas prokuratūrā.
Virsprokurore Elita Jurkjāne Kalnmeiera izpausto informāciju nodevusi tālāk savam vīram, advokātam Jurim Jurkjānam.
Tagad Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurore Evita Masule ir pieņēmusi lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai pret divām personām – virsprokurori un advokātu.
Vienlaikus prokuratūra informēja, ka 21. septembrī pieņemts lēmums par šī kriminālprocesa izbeigšanu daļā pret Kalnmeieru, jo viņa nodarījumā nav noziedzīga nodarījuma sastāva (objektīvās puses).
Saskaņā ar šo lēmumu Kalnmeiera atklātā informācija par uzsākto kriminālprocesu pret konkrēto prokuroru četriem Ģenerālprokuratūras virsprokuroriem, kā arī prokuroram, kas pārstāv Latvijas Prokuratūru Eirojustā, kvalificējamas kā neizpaužamas ziņas, kas nav valsts noslēpums, taču to izpaušana nav vērtējama kā neatļauta.
Likums paredz, ka informācija, kas valsts amatpersonai ir pieejama saskaņā ar valsts amatpersonas amata pienākumu pildīšanu, aizliegts prettiesiski izpaust vai izmantot mērķiem, kas nav saistīti ar valsts amatpersonas amata pienākumu veikšanu vai konkrētu darba uzdevumu pildīšanu.
Iepriekš minētais it sevišķi attiecas uz informācijas apriti iestādes iekšienē, jo likuma mērķis nav paralizēt informācijas apmaiņu iestādē, ja tā saprātīgi nepieciešama iestādes funkciju veikšanai.
Vērtējot šo kritēriju, nav konstatēts likuma pārkāpums.
Ņemot vērā, ka ģenerālprokurora Kalnmeiera atklātā informācija ietvēra izmeklēšanas noslēpumu, izpaušanas pieļaujamības papildu kritērijs ir izmeklēšanas noslēpuma aizsardzība.
Vērtējot šo kritēriju, lēmumā norādīts, ka izmeklēšanas noslēpumam ir trīs galvenie mērķi. Atklājot informāciju par uzsākto kriminālprocesu pret konkrēto prokuroru piecām Ģenerālprokuratūras amatpersonām dienesta vajadzībām, nevainīguma prezumpcijas aspekts un nepieciešamību aizsargāt brīva (neatkarīga) viedokļa veidošanu un lēmuma pieņemšanu tiesvedības ietvaros netiek izjaukti. Arī trešais mērķis novērst riskus slēpt, iznīcināt vai viltot potenciālus pierādījumus, vadoties no ģenerālprokuroram tobrīd zināmajiem apstākļiem, nebija apdraudēts.
Tas, ka vēlāk apdraudējums tomēr radās, ir nevis informācijas atklājēja (Kalnmeiera), bet gan tās personas iespējamā atbildība, kura to radījusi, jo apdraudējuma esamība un tās pakāpe novērtējama, vadoties pēc apstākļiem, kas pastāvējuši informācijas atklāšanas momentā, nevis iestājušies vēlāk, norādīja prokuratūra.
