Dabas parkā “Piejūra” ir vieni no lielākajiem mežaino kāpu nogabaliem Latvijā. Šeit mežs ir stādīts pirms aptuveni 60-80 gadiem, lai aizkavētu kāpu pārvietošanos.
"Pa visu šo laiku būtībā 60-80-90 gadu laikā nekas nav darīts šajos mežos, proti, meži nav kopti, koki nav zāģēti, nekāda retināšana nav notikusi, un tad nu mēs redzam tādā mežā, kur nekas nav darīts, - koks ir pie koka, apakšā gandrīz tikai skujas, čiekuri un sūnas vietvietām, bet vietām pilnīgi nekā gandrīz nav," stāsta projekta “Life CoHaBit” vides eksperte, Latvijas Universitātes (LU) pētniece Brigita Laime.
Šī ir īpaši aizsargājama dabas teritorija, kas iekļauta Eiropas Savienības aizsargājamo teritoriju sistēmā "Natura 2000". Tāpēc gandrīz divu gadu garumā šajos mežos veikta izpēte un pamatīga plānošana.
Šobrīd jau uzsākti meža ciršanas darbi, kas skars aptuveni 200 hektāru plašu teritoriju.
"Būs patīkamāk iet pa šādu mežu, kur notiek tāda, teiksim, mākslīga retināšana, kas dabiski nav notikusi un, ja mēs atstātu un neko nedarītu, tad tāda pašizretināšanās notiktu, bet tā notiktu daudz ilgākā laika posmā," pauda Laime.
Mežainās kāpas un tuvāk jūrai esošā pelēkā kāpa ir unikāls biotops, kur mīt daudz īpašu dzīvnieku un augu sugu, piemēram, meža silpurene, krāšņvabole vai sveķotājkoksngrauzis. Ja priedes saaugušas biezā audzē, saule netiek līdz zemei un šīs sugas iznīkst.
"Mums arī jādomā, kā mēs varam tās kļūdas labot, kas ir bijušas varbūt īstenotas pirms 50-70-80 gadiem, kad bija pilnīgi citi mērķi un uzdevumi un, iespējams, tajā mirklī tās rīcības ir sasniegušas mērķi, un šodien mums jādomā. Te, piemēram, ir veikta koku stādīšana, lai ierobežotu kāpu pārvietošanos, tad šodien mēs redzam, ka mēs varam ar koku ciršanu dažādot šo mežu, ne tikai domāt par kāpu nostiprināšanu, bet tai pašā laikā domāt arī par sugu daudzveidības atjaunošanu," akcentēja Pasaules Dabas fonda Latvijā direktors Jānis Rozītis.
Biezāk saaugušajās audzēs tiks retināts katrs otrais vai trešais koks. “Latvijas Valsts mežu” speciālisti atzīst – šis projekts ir sarežģīts, jo mežizstrādes traktori neveido klasiskus taisnus ceļus mežā, bet līkumo – lai zemsedze atjaunotos vienmērīgāk un cilvēkiem pēcāk nebūtu vēlmes izmantot tikai traktoru iebrauktās sliedes.
"Protams, tas nebūs rīt vai pēc gada, bet mežsaimnieki ir pieraduši domāt citās laika kategorijās, bet es redzu, ka jau pēc 2-3 gadiem lielā daļā būs atjaunojusies zemsedze, būs iesējušās jaunās priedītes un skats būs pavisam cits," norādīja AS “Latvijas Valsts meži” Rietumvidzemes meža apsaimniekošanas plānošanas vadītājs Vilmārs Katkovskis.
Tas, kas Gaujas apkārtnes mežos sasniedzams, ir gaiša meža ainava ar atstatus augošiem kokiem. Tad starp koku vainagiem saules stariem ir iespējams nonākt līdz zemei, tad var augt mētrāji, ķērpji un citi augi, saglabāties smilšaini laukumi, kur var iesēties jauni augi un dzīvot kukaiņi.
