55 gadu vecumā izdedzis
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta jeb NMPD darbinieki kopš šā gada var izmantot iespēju doties izdienas pensijā, ja sasnieguši 55 gadu vecumu un ir 20 gadu darba stāžs.
„Darbs, protams, ir grūts, viņi šo izdienas pensiju bija pelnījuši. Intensīvi nostrādājot 20 un vairāk gadus neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādē,
cilvēks ir izdedzis, un fiziski jau viņš vairs nespēj tādā kvalitātē un apjomā veikt darbu, ko mēs no viņa prasām…” norāda NMPD vadītāja Sarmīte Villere.
Viņa atzīmē, ka izdienas pensijā ātrās palīdzības brigāžu darbinieki devās īsā – aptuveni pusgada laikā, tāpēc nepieciešams laiks, lai jaunā paaudze aizņemtu amata vietas.
Turklāt izdienas pensijā aizgājušie ir sertificēti, ar lielu darba pieredzi. „Ja mēs šos izņemam ārā no sistēmas, tad tomēr tas robs veidojas," pauž Villere.
Nāk jauni darbinieki
"Bet nav tā, ka šo darbinieku vietā neviens cits nav atnācis, mēs jau par šo situāciju domājām un jau pavasara pusē mēs mobilizējām koledžas trešo kursu beidzējus.
Viņi arī pietiekami aktīvi iesaistījās interesē par neatliekamo palīdzību, un pēc koledžu beigšanas pie mums atnāca vairāk nekā 100 jauno ārsta palīgu. Protams, ka viņu pieredze nav liela, bet viņi ir izgājuši apmācību un dabūjuši diplomus," stāsta Villere.
Taču koledžas studenti nav sertificēti ārsta palīgi, un, lai iegūtu sertifikātu, viņiem jāmācās vēl ceturto mācību gadu, kas nav valsts apmaksāts.
Dienestā stāsta, ka galvenokārt nesertificētie ārstu palīgi brigādē strādā kā otrā ārstniecības persona pieredzējuša kolēģa vadībā. Retākos gadījumos viņi arī vada brigādes, taču dienests uzsver – tie ir cilvēki ar darba pieredzi. Taču visbiežāk nesertificētās brigādes vadītāja vietā nozīmē ārstus rezidentus, kuri ir pabeiguši sešu gadu studijas augstskolā medicīnā, jau iegūst specializāciju un ir arī ar darba pieredzi.
Ne visās brigādes Rīgā vada sertificēts speciālists
Te gan ir problēma - Ministru kabineta (MK) noteikumi ir nepielūdzami – ātrās palīdzības brigādes vadītājam jābūt sertificētam ārsta palīgam vai sertificētam neatliekamās medicīniskās palīdzības ārstam.
„Pilnībā to neizdodas piepildīt. Rīga ir tā vieta, kur 85% no brigādēm atbilst MK noteikumiem un 15% neatbilst," atzīst Villere.
Vēl arī veidojas neprognozējamas situācijas, jo rudens un ziemas vīrusu sezonā darbinieki slimo un tad viņus parasti aizvieto ar nesertificētu kolēģi. Taču dienesta vadība uzsver - situācija nav traģiska un iedzīvotājiem nevajadzētu satraukties – nesertificēts nenozīmē nekompetentu vai nekvalificētu, - darbinieki ir ar pieredzi. Turklāt nesertificētais ārsta palīgs, pat, ja vada brigādi, nav pamests viens, viņš var telefoniski konsultēties ar pieredzējušu sertificētu ārstu operatīvās vadības centrā.
Lielākā problēma ir tā, ka valsts apmaksā trīs gadu koledžas izglītību, taču ne ceturto studiju gadu, kurā iegūst sertifikātu.
Daļa studentu šīs mācības nevar no savas algas atļauties apmaksāt. Villere norāda – būtu ļoti labi, ja valsts apmaksātu ceturto studiju gadu.
„Mēs lēšam, ka, ja mums katru gadu būtu iespēja valsts apmaksātā ceturtajā specializācijas gadā mācīties 100 ārstu palīgiem, tad šī paaudžu nomaiņa notiktu plānveidīgi un nesāpīgi īstenībā," viņa paskaidro.
Veselības ministrijas cīņa par papildu finansējumu - neveiksmīga
Veselības ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders norāda, ārstu palīgu sertifikācijas jautājums saistās ar nepieciešamo papildu finansējumu. „Mēs no savas puses, no ministrijas puses katru gadu sniedzam pieprasījumu par papildu nepieciešamajiem līdzekļiem. Arī uz 2017.gadu tika prasīti aptuveni 76 000 eiro, kas gan nākamajā gada budžetā piešķirti nav. Neskatoties uz to, NMPD mēģina iespēju robežās arī apmaksāt ārstu palīgu studijas, lai iegūtu sertifikātu," stāsta Šneiders.
NMPD informācija liecina, ka dienests ceturtā mācību gada maksu sedzis daļai koledžas studentu – aptuveni 40.
„Šī cilvēkresursu problēma ir ļoti daudz ārstniecības iestādēs, mēs kopīgi ar NMPD šobrīd strādājam pie risinājumiem, detalizētāku komentāru varētu sniegt NMPD vadība šajā mirklī," situāciju komentē Veselības ministrijas valsts sekretārs Kārlis Ketners.
Vēl jānorāda, ka dienests uzrunājis atsevišķus izdienas pensijas vecumu sasniegušos darbiniekus un aicinājis strādāt citos amatos, kas nav izdienas pensijas saņēmēju lokā. Tomēr daļa no dienesta aizgājušo jau ir atraduši darbu citās darbavietās, piemēram, tagad strādā ambulatorajā aprūpē.
