Kultūras darbinieku arodbiedrību federācijas priekšsēdētājs Aldis Misēvičs izdienas pensiju nepieciešamību skaidroja ar to, ka “kultūras darbinieks pēc būtības ir tendēts uz to, ka viņš grib iepriecināt ar savu mākslu skatītāju, viņš grib Latvijas tautu iepriecināt, ar ko viņš māk nospēlēt, ko viņš māk nodziedāt vai nodejot, un tad mēs jau nezinām, kurā brīdī pienāk tā x stunda, kad pēkšņi mūsu ķermenis mūs pieviļ”.
Dejotājiem, piemēram, ar laiku muskuļi vairs neklausa, stāstīja Misēvičs. Darbu, kurā esi ieguldījis daudz pūļu jau no agra vecuma, darīt vairs nevar. OECD ziņojums gan ļauj secināt – šāds stāsts tomēr ir izņēmums, nevis likums.
Arī Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati apliecina, ka vairums šo pensiju saņēmēju paralēli turpina strādāt.
“Izdienas pensijas laikam gribētu saņemt jebkurš Latvijas iedzīvotājs. Un tad ir jābūt ļoti skaidram pamatojumam, kāpēc tieši šai profesijai, kāpēc tiešām šī izdienas pensija pienāktos,” norādīja valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
Labklājības ministrijas vecākā eksperte Dace Trušinska atzina, ka “ir arī nevienlīdzība starp pašiem izdienas pensiju saņēmējiem - daži strādājot šo izdienas pensiju var saņemt, daži nevar, arī aprēķināšana ir dažāda”.
Izdienas pensijas vēsturiski ieviesa, lai aizvietotu algu tiem, kas slodzes dēļ ilgstoši savā darbā strādāt nevar un arī pārkvalificēties nespēj. Piemēram, saņēmēju sarakstā var atrast mediķus, militārpersonas, kā arī robežsardzes, policijas, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonas. Tāpat tajā nonākuši diplomāti, tiesneši un prokurori. Tomēr ar to saraksts nebūt nenoslēdzas.
“Ir arī tādas iestādes, kur izdienas pensijas ir atbalsta funkciju veicējiem. Vai tiešām šiem cilvēkiem, juridiskajā daļā strādājot, ir vajadzīgas izdienas pensijas?” vaicā Dace Trušinska.
“Es gribētu teikt diezgan skarbi. Manā uztverē tā nav sistēma. Tas ir kaut kas vēsturiski izveidojies, kur dažādu lobiju un dažādu ietekmes sviru rezultātā šis izdienas pensiju saņēmēju loks ir paplašinājies,” kritiska bija Elita Krūmiņa.
Turklāt pensijas arī ir vidēji pusotru reizi lielākas, nekā darba mūžā uzkrāj citi. Valsts kontrole revīzijā apkopojusi dažus radikālākos piemērus. Piemēram, redzeslokā nonāca kāds diplomāts, kas saņem par diviem tūkstošiem eiro lielāku pensiju, nekā saņemtu ierastajā kārtībā.
Turklāt nav iespējams arī atrast kādu vienu atbildīgo. Tā kā izdienas pensijas nav daļa no pārējās pensiju sistēmas, Labklājības ministrija to nevar ietekmēt. Vai šo praksi turpināt, atsevišķi nosaka katra ministrija, kuras padotie pensiju saņem. Iekšlietu ministrija, piemēram, no tās neatteiksies un uzsver – tas negatīvi ietekmētu valsts drošību.
“Šāds solis novedīs pie nekontrolētas personāla aizplūšanas visos iekšlietu dienestos. Mēs nevaram atļauties šādā veidā apdraudēt Latvijas iedzīvotāju drošību. Iekšlietu ministrijai jau reiz šāda pieredze ir bijusi, kad tika publiski prezentēta iepriekšējā izdienas pensiju koncepcija un pēc tam notika rekordliela amatpersonu atvaļināšanās no dienestiem. Šādas situācijas atkārtošanās nav pieļaujama,” sacīja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (“Vienotība”).
Valsts kontrolē norāda - tā kā saduras daudzu ministriju intereses, jautājuma virzība būtu jāuzņemas Saeimai.
Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (Zaļo un Zemnieku savienība) gan atbildēja – sistēmu šobrīd vērtē Analītiskais dienests, deputāti pie darba ķersies pēc tam. Kāpēc nepietiek ar Valsts kontroles atzinumiem, viņa skaidri nepamatoja.
