No grāmatas "Latvijas prese 200 gados: no "Latviešu Avīzēm" līdz digitālo mediju laikmetam" nosaukuma jau nolasāms, ka tā aptver visu Latvijas drukātās preses vēsturi – no 19. gadsimta līdz pat mūsdienām. Lai gan digitalizācijas procesi ir samazinājuši drukātās preses tirāžu un lasītāju skaitu, tās nozīme sabiedrībā arvien ir ievērojama.
"Ziņu ir ļoti daudz, bet interpretāciju, skaidrojumu, kaut kādu pozīciju vērtējumu kontekstā piešķir profesionālu mediju analīze. Un laikraksti, lai kādā veidā mēs sekotu, dod šo izpratni," sacīja sabiedrisko mediju ombuds, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) profesore Anda Rožukalne.
"Tā ir viena no mūsu nācijas tādām izpausmēm valodas ziņā. Tā ir taisni tā krātuve, kurā glabājas, it sevišķi reģionos, mūsu latviešu valodas daudzveidība, mūsu latviešu valodas bagātība," sprieda Latvijas Preses izdevēju asociācijas izpilddirektors Guntars Līcis.
Izdotā grāmata, kuras autors ir žurnālists un pētnieks Ainārs Dimants, ļauj izvērtēt notikumus un procesus, kas ietekmējuši nozares attīstību, kā arī prognozēt, kāda varētu būt Latvijas preses attīstība. Rožukalne minēja, ka darbs ir svarīgs arī akadēmiskajai videi.
"Latvijā, līdzīgi kā citās jomās, mediju pētniecība, komunikācijas pētniecība ir salīdzinoši mazattīstīta, ir maz darbu. Ir fragmentēts priekšstats. Atsevišķi gadījumi ir izpētīti," norādīja RSU profesore.
Grāmatā vēstīts ne tikai par latviešu medijiem dažādos laikos, pētījums aptver arī mazākumtautību medijus, kas kādreiz darbojušies Latvijas teritorijā.
