Reforma paredz noteiktu rīcības plānu, līdz nākamajam gadam stiprinot mācību satura digitalizāciju, kā arī plānots darbs pie pedagogu atalgojuma un slodzes apjoma pārskatīšanas. Vēl iecerēts pārskatīt izglītības kvalitātes vērtēšanas kritērijus un pašvaldību atbildību izglītības finansēšanā.
"Visos izglītības līmeņos ir jāstiprina digitalizācija.
Otrs, mēs piedāvājam četrus reģionu blokus, kur atkarībā no administratīvi teritoriālās vienības tika noteikts minimālais skolēnu skaits – kad un kādos apstākļos mēs varētu garantēt, ka mēs sasniedzam arī izglītības kvalitāti. Trešais būtiskākais ir saistīts ar starpinstitucionālas darba grupas izveidi. Tā šī mācību gada garumā risinās virkni jautājumu, kas ir saistīti pirmkārt ar pedagogu atbalsta sistēmas izveidošanu, ar pedagogu atalgojuma sistēmas pārskatīšanu, starpnovadu norēķinu pārskatīšanu un arī pašvaldību atbildību izglītības finansējumā," stāstīja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija).
Izglītības darbinieku arodbiedrība iebilst ministrijas virzītajam plānam, norādot, ka vairāki jautājumi ar pedagogiem nav saskaņoti vai izdiskutēti. Turklāt virzītajām reformām nav paredzēts finansiāls segums, uzsvēra LIZDA vadītāja Inga Vanaga.
"Nākamā gada budžetā nav ne viena eiro centa digitālo prasmju pilnveidei. Mēs redzam to, ka jauno saturu nevarēs pilnvērtīgi īstenot tā, kā to paredz standarts. Tie uzstādījumi informatīvajā ziņojumā par attālināto darbu, balstoties uz skolu sadarbības līgumiem, palielinās darba slodzi pedagogiem, un tas veicinās izdegšanu. Mēs redzam nevienlīdzīgumu privātskolām un pašvaldību dibinātajām skolām. Vieniem – vienas prasības, otriem – otras prasības. Bet valsts budžeta līdzekļus saņem gan viens, gan otrs.
Tā būs nevienlīdzība gan pret skolēniem, gan pret pedagogiem.
Tāpēc vēršam uzmanību uz to, ka, jā, ir jāpaaugstina kvalitāte, bet, ja tur ir iestrādāti principi, kas palielina noslogotību, kas grauj tiesiskās paļāvības principus, kas pasliktina darba tiesiskās attiecības, kas nenodrošina mācību līdzekļus, tehnoloģijas pilnvērtīga darba veikšanai un ir šīs daudzās neskaidrības, – tādu reformu tālāka virzība no mūsu puses nav atbalstāma," sacīja Vanaga.
Arī Pašvaldību savienība pieprasīja no šīs nedēļās valdības darba kārtības izslēgt ziņojumu par vidējo izglītību. Organizācijas padomniece izglītības jautājumos Ināra Dundure norādīja, ka izglītības kvalitātes izvērtēšanas kritērijus, pēc pašvaldību domām, jāsāk piemērot tikai no 2022. gada, nevis nākamā gada septembrī. Vasarā ir pašvaldību vēlēšanas, un novadiem jādod laiks nosacījumu izpildei. Tāpat Dundure papildināja, ka ziņojumā ir pretrunas par digitālā satura ieviešanas finansēšanu.
Vēl līdz šī gada beigām Izglītības ministrija gatavo arī informatīvo ziņojumu par izglītības kvalitātes monitoringa sistēmu un vērtējumā paredzētajiem procesiem un rīkiem.
KONTEKSTS:
Valdība otrdien, 20. oktobrī, izskatīja gadiem ilgi gaidīto Izglītības un zinātnes ministrijas reformu plānu skolu tīkla sakārtošanā. Nākamajā mācību gadā tas skars trešdaļu vidusskolu. Plāns paredz kritērijus skolēnu skaitam vidusskolas posmā, kā arī nosaka, kādi rezultāti jāsasniedz centralizētajos eksāmenos. Ja skolas tos nevarēs izpildīt, tad nesaņems daļu valsts budžeta finansējuma.
LTV rubrikā “Skola kā iespēja” pirms vairākiem gadiem kopā ar pētnieciskās žurnālistikas centru “Re:Baltica” izpētīts, ka mazajās lauku skolās skolēniem vidēji ir vājākas zināšanas nekā tiem skolēniem, kas mācās lielās skolās, pilsētās. Viens no iemesliem ir arī skolēnu skaits klasē, no kā atkarīgas arī pedagogu algas un skolas iespējas piesaistīt labākos mācībspēkus.
