Apliecinu, ka manam bērnam nav inficēšanās ar Covid-19, neesam atzīti par kontaktpersonām un pēdējo 14 dienu laikā neesam bijuši ārzemēs. Šādu apliecinājumu iesnieguši visi 985 Madonas pilsētas vidusskolas skolēnu vecāki. Skolas direktore Latvijas Televīzijai atzina – tā bijusi pašvaldības iniciatīva, un visās skolās lūgts aizpildīt šādu anketu. Tās iedīgļi meklējami pavasarī, kad vecāki, spītējot lūgumam nedoties uz ārzemēm, tomēr braukuši, un bērni melojuši.
"Daudzi brauca, neteica, mānījās. Un tad mēs redzējām, ka ir informācijas nesniegšana.
Šobrīd tas ir informatīvam raksturam, lai varam plānot darbu. Ja ir pašizolācija, nevis slimošana, lai varam nodrošināt atbalstu.
(..) Kamēr nebija šāda ažiotāža, to uztvēra vienkārši. Neviens nebija iedomājies, ka tas ir nelikumīgi. Vecākiem ir pienākums informēt par veselības stāvokli. Lai mēs pēc iespējas ilgāk varam klātienē būt. Nevienam iesniegumā nav draudēts. Lūdzam sniegt ziņas..." stāstīja Madonas pilsētas vidusskolas direktore Inese Strode.
Skolā mācās gandrīz 1000 audzēkņu. Anketas mērķis nav bijis diskriminēt, bet gan uzzināt, cik daudzi nevar uzsākt mācības klātienē. Tādi ir divi. Viņi atgriezušies no Anglijas un mācās attālināti.
Tikmēr IKVD skaidroja, ka šāds apliecinājums ir ne vien lieks, bet arī prettiesisks.
"Normatīvi šādu apliecinājumu neprasa, līdz ar to, ja esam valsts izglītības iestāde, mums ir atļauts tas, ko saka akti. Ir kāda persona, kas šo apkopo. Un ko darīt tālāk? Tas ir birokrātisks slogs. Un kāds ir tas pienesums?" sacīja IKVD Uzraudzības departamenta direktors Juris Zīvarts.
Dienestā pauda, ka tad, ja tiešām ir aizdomas, ka skolēna vecāki atgriezušies no valsts, kas iekļauta augsta saslimšanas riska sarakstā, un neievēro pašizolāciju, jāvēršas tiesībsargājošās iestādēs.
"Ja ir mums aizdomas, ka kāds vecāks ir bijis kaut kur, mēs aicinām tad ziņot policijai.
Lai veic savas darbības un izvērtē. Tas būtu daudz lietderīgāk, nekā parakstīt šādu apliecinājumu," norādīja Zīvarts.
Biežākās sūdzības gan ir par to, ka pirmklasniekus nevar pavadīt līdz klases durvīm.
Skolām ir visas tiesības pieņemt iekšējās kārtības noteikumu izmaiņas, kas trešajām personām jeb vecākiem liedz ienākt skolā.
KONTEKSTS:
Ārkārtējās situācijas laikā, kas bija izsludināta Covid-19 ierobežošanai un bija spēkā no 12. marta līdz 9. jūnijam, bija noteikta virkne ierobežojumu un aizliegumu. Arī mācības skolās notika attālināti. Jau pēc mācību gada beigām situācija ar Covid-19 izplatīšanos Latvijā uzlabojās un virkne ierobežojumu tika mīkstināti.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) gatavojās tam, ka rudenī mācības skolās būs klātienē. Pašvaldībām pašām būs jālemj, kādā epidemioloģiskā situācijā pārtraukt mācīšanos klātienē.
Ministrija izstrādājusi trīs scenārijus skolu darbam Covid-19 laikā. Mācību gada sākumā IZM apkopotā informācija par mācību modeļu izvēli skolās liecināja, ka lielākā daļa no skolēniem šo mācību gadu uzsāks klātienē. Tikmēr aptauja liecina, ka vairākums vecāku grib mācības klātienē, bet attaisno bērnu nelaišanu skolā bailēs no Covid-19.
