Latvijas Jauno zinātnieku apvienība skaidri pateikusi, ka ir ceļā uz zināšanu ekonomiku, kas sastāv no gudriem cilvēkiem, kas rada gudrus uzņēmumus, strādā gudros institūtos un rada gudru zinātni, kas tālāk aiziet gudrā augstākajā izglītībā un gudrā pamatizglītībā. Tāpēc ir jādomā, kā piesaistīt tos gaišos prātus, kuri šobrīd nedzīvo Latvijā. Aktuālie Eiropas Komisijas dati liecina, ka laika posmā no 2009. gada līdz 2016. gadam no Latvijas aizbraukuši 120 tūkstoši kvalificētu cilvēku.
„Piemēram, spējīgs jaunietis iegūst bakalaura grādu Eiropā. Mēs viņu vilinām uz maģistra programmu Latvijā, bet, lai viņš to varētu izdarīt, nepieciešams veikt diploma atzīšanu, kas ilgst mēnesi pusotru, pēc noteikumiem līdz pat četriem mēnešiem, līdz atzīs, ka viņa grāds tiešām ir tāds, lai turpinātu studijas šeit. Un pie šiem apstākļiem,
ja tev saka, - jā, draugs, nāc, brauc, bet tikai pagaidi mēnesīti, divus, trīs, četrus… un tad redzēsim, vai mēs tevi paņemsim vai ne…Tā ir ņirgāšanās par cilvēku.
Skaidrs, ka pie šādiem apstākļiem viņš aizies un savu maģistra grādu iegūs tur, kur viņam to paveikt būs vieglāk," problemātiku Latvijas Radio raidījumā “Globālais latvietis. 21. gadsimts” ieskicē Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes priekšsēdētāja Ieva Siliņa.
Siliņas teiktais skan skarbi, bet par to, ka šis process ir smagnējs un birokrātisks, īpaši jau reglamentētajās profesijās, kam kvalifikācijas un diplomu atzīšana ir obligāta, runā arī kustības “Ar pasaules pieredzi Latvijā” priekšsēdētājas vietnieks Miks Muižarājs. Viņš norāda, ka tas ir maksas pakalpojums, kur par katra izglītības diploma atzīšanu pašam arī jāmaksā.
„Valsts paskatās uz tavu diplomu, kuru tu esi ieguvis, un pasaka, kāds ir diploma līmenis - bakalaura, maģistra un doktora grāds, un par šo izziņu ir jāmaksā 41 eiro. Tā gan nav liela summa un nav šķērslis pats par sevi, bet ir signāls, ka tev, atgriežoties Latvijā, ir jāpierāda, ka esi mācījies un ieguvis izglītību," sacīja Muižarājs.
Arī Latviešu Ārstu un zobārstu apvienības (LĀZA) valdes priekšsēdis Uģis Gruntmanis, kurš pēc divdesmit divu gadu prombūtnes Amerikā, kur izietas dažādas rezidentūras un 17 gadi nostrādāti kā pasniedzējam un profesoram dažādās augstskolās, atgriežoties un iesniedzot dokumentus, nācies saskarties ar smagnējo un birokrātisko diplomu atzīšanu.
„Man bija vēl lielāks šoks, jo man pateica, ka diploma atzīšana var ilgt pat pusgadu un, ja ar to nepietiks, tad vēl var pagarināt uz sešiem mēnešiem, tātad tas, manā gadījumā, var ilgt pat gadu, jo man to diplomu ir daudz," stāstīja ārsts.
"Tas, ko es uzsveru, ārstiem visā pasaulē šīs datu bāzes ir elektroniskas. Visas mana specializācijas Amerikā, manu sodāmību var publiski jebkurš apskatīt. Visšokējošakais bija tas, ka šobrīd, vadoties pēc likuma, lai mani atzītu, man ir jāiekļūst šeit, Latvijā, ārstu sarakstā. Lai tādā iekļūtu, jāpabeidz augstskola šeit, Latvijā. Tad, ja esi strādājis Latvijā vai Eiropā piecus gadus, tad viss esot kārtībā, bet tā, kā es to biju darījis Amerikā, ko šai gadījumā pielīdzina trešajām valstīm, kā, piemēram Krievijai, un, lai es iekļūtu ārstu sarakstā, man jānokārto ārsta valsts eksāmens," skaidro Gruntmanis.
Automātiska izglītības atzīšana, proti, līgums noslēgts pagaidām tikai ar Lietuvu un Igauniju, tur iegūtie grādi nav jāpierāda Latvijā, bet piesaistīties un par Latvijas nākotni domājošie uzskata, ka noteikti būtu nepieciešams šādus līgumus noslēgt ar Eiropas Savienības valstīm un noteikti arī ar Ameriku un Kanādu.
Gruntmanim esot bijusi saruna ar Latvijas Valsts prezidentu par to, ka šāda
vienkāršota diplomu atzīšana varētu būt ar visām tām valstīm, ar kurām Latvijai ir iespējama dubultpilsonība, proti, tās valstis, kuras mēs uzskatām par draudzīgām.
Tad tās varētu būt tās valstis, kuru izglītības sistēmām uzticamies. Tā kā kopumā ir vairāk nekā 250 reglamentēto profesiju, tad tas būtu patiešām liels atspaids, ja draudzīgajās valstīs iegūto akadēmisko grādu atzīšana būtu vienkāršotāka un ne tik birokrātiska.
Izglītības un zinātnes ministrijā norāda, ka šāda diplomu atzīšana ir aktuāla vien ap 200 cilvēkiem gadā. Līdz ar to, visticamāk, tuvākajā laikā diplomu atzīšanas kārtībā nekas nemainīsies un tā netiks ieviesta elektroniski.
Inese Stūre, Izglītības un zinātnes ministrijas Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta vecākā eksperte: “Pilnīga elektroniska procedūra, tikai ievadot datus un tie nonāk institūcijā, kas pieņem lēmumu, pagaidām nav iespējama. Izveidei nepieciešami 60 000 eiro un uzturēšana [izmaksā] vēl vairākus tūkstošus gadā.
Ja tas nepieciešams vien 200 cilvēkiem gadā, tā noteikti nebūs mūsu prioritāte.”
Lai uzlabotu diplomu atzīšanas procesu, Mikam Muižarājam ir trīs ieteikumi: „Pirmkārt, šim procesam ir jābūt bez maksas. Otrs, lai cilvēkam, kurš ilgu laiku bijis ārzemēs, būtu vienkārši un skaidri saprotams, kā šo procesu veikt, jo šobrīd tā ir teju neiespējamā misija. Treškārt, domāt par to iestāžu, kuras veic atzīšanu, konsolidāciju.”
