"No šīm 470 vakancēm 150 ir pirmsskolas izglītības iestādēs, kas, visticamāk, liecina, ka tā slodze un atbildība nav samērojama ar atalgojumu," klāstīja Bašķere.
Visvairāk skolās trūkst matemātikas, latviešu valodas un svešvalodu skolotāju. Visbiežāk risinājums ir resursu pārdale – respektīvi, esošie pedagogi uzņemas lielāku slodzi un strādā daudz vairāk.
Šī tendence pēdējos gados esot nemainīga. Vairāk nekā 30 izglītības iestāžu darbinieku trūkst Jelgavas skolās. Bez jau iepriekšminētajiem vajadzīgi arī bioloģijas, ķīmijas, ģeogrāfijas un informātikas skolotāji, mūzikas pedagogi un peldēšanas treneri.
"Pamatā skolotājs strādā kontaktstundas, priekšmets klasē, priekšmets klases daļai. Savukārt to individuālo darbu, kas būtu nepieciešams, lai sasniegtu rezultātu, kāds bērnam nepieciešams un atbilstošs – to ir ļoti grūti skolām nodrošināt," teica pašvaldības Izglītības departamenta direkore Gunta Auza.
Šāda situācija ir jau daudzus gadus. Arī paaudžu maiņa notiek ļoti lēni, stāsta Auza. Atalgojums joprojām ir pārāk mazs, kā arī profesijas prestižs pieaug pārāk lēni, atzīst pašvaldības pārstāve.
Līdzīga situācija ir Mārupes Valsts ģimnāzijā. Lai skolotāji varētu strādāt normālu slodzi, skolai nepieciešami vismaz astoņi pedagogi, stāsta direktora vietniece izglītības jomā Andžela Sokolova.
"Vēstures un sociālo zinību skolotājam, kuram ir kādas 28 kontaktstundas, tas nozīmē, ka viņam ir apmēram 13-14 klases. Un, ja katrā klasē ir 30 bērni, tad tie ir apmēram 500, kuri nedēļas laikā iziet cauri šī skolotāja rokām. Un, ja mēs runājam par individuālu mācību procesu, tad piemeklēt individuālu pieeju katram no 500 skolēniem – tā, manuprāt, ir fantastika," spriež Sokolova.
Viņa uzskata, ka pedagogu slodzes būtu jāsabalansē. Jānosaka 20 – 22 kontaktstundas un pārējais laiks jāatstāj ārpusstundu darbam. Tas, protams, prasa vēl vairāk cilvēkresursu.
