No šī gada janvāra par atkritumiem, kurus utilizē, pārstrādā vai apglabā Getliņu poligonā, iedzīvotājiem ir jāmaksā dārgāk.
Uzņēmuma “Getliņi EKO” pārstāvis Ričards Ozoliņš skaidroja: “Pirmkārt, tās ir Eiropas prasības zaļā kursa kontekstā, kas nosaka nepieciešamību samazināt noglabājamo atkritumu daudzumu, kas ir arī tas solis no likumdevēju puses, ka ar katru gadu no šī gada un nākamā gada palielinās dabas resursu nodoklis par sadzīves atkritumu apglabāšanu. Piemēram, 2021. gadā šī summa par apglabāto tonnu bija 65 eiro, bet no šī gada sākuma tie ir 80 eiro. Savukārt jau nākamajā gadā tie būs 95 eiro par tonnu.”
Cenu kāpums ietekmējis to mājsaimniecību budžetu, kuras izmanto koplietošanas atkritumu tvertnes. Likuma izstrādātāji dabas resursu nodokli izmanto kā instrumentu, lai liktu iedzīvotājiem mainīt paradumus un šķirot savus atkritumus. Tas izmaksā pat 30 procentus lētāk nekā standarta atkritumu izmešana kopējā konteinerā. Savukārt teju uz pusi dārgāk izmaksā tie atkritumi, kurus iedzīvotāji līdz šim uz izgāztuvi Getliņos veda paši saviem spēkiem. No 10. janvāra nešķirotie sadzīves atkritumi, kas pērn maksāja 79,32 eiro tonnā, šogad izmaksā jau 150,77 eiro. Bet būvniecības atkritumiem cena no 90,75 eiro cēlusies līdz 163,35 eiro. Tad arī rodas kārdinājums savus atkritumus izmest kādā nomaļā vietā.
“Arī kapos ir novērotas situācijas, kad cilvēki savus sadzīves atkritumus izmet kapsētās un kapsētu konteineros.
Attiecīgi, protams, ka par šo atkritumu izmešanu ir spiesti maksāt nodokļu maksātāji, jo kapu atkritumi tiek apmaksāti no nodokļu maksātāju naudas,” stāstīja Rīgas Kapsētu pārvaldes priekšnieka vietas izpildītājs Gints Zēla.
Kapi, protams, ir ļoti ērta vieta, kur noslēpt savu pārkāpumu – tam, kā kapsētas konteineros nonāk sadzīves atkritumi un būvgruži, visbiežāk nav aculiecinieku. Reiz atvesta un atstāta pat izjaukta automašīna. Kāds autoserviss izgāzis vairākus desmitus nolietotu riepu. Šo atkritumu izvešana kapsētu pārvaldei izmaksājusi vairākus tūkstošus eiro.
“Cilvēkam ir jāsaprot, ja viņš ir radījis savus atkritumus, viņš nevar atvest uz publisko konteineru un izmest ārā, sākot ar televizoru un beidzot ar ledusskapi. Un mums to gadījumu ir bijis ļoti daudz un dažādu,” sacīja Zēla.
Otrajos Meža kapos pie atkritumu tvertnēm tikuši atrasti pat divi līķu maisi. Tā kā bijusi pustumsa un maisi izskatījušies pilni, izsaukta Valsts policija.
“Konstatēja, ka tur ir iekšā apģērbs. Vecais apģērbs no morga. Acīmredzot, to viņiem nav kur likt, bet tad attiecīgi sāka noskaidrot, kas ir šīs vainīgās personas. Grūti komentēt, mums nav informācijas no policijas. Katrā ziņā situācijas ir ļoti nepatīkamas un īstenībā pat traģiskas, ka cilvēki vispār kaut ko tādu var iedomāties darīt,” atklāja Zēla.
Ikvienam jāatceras, ka arī par to atkritumu savākšanu un aizvešanu, kurus izmet svešā atkritumu konteinerā vai mežā, kāds maksā. Labā ziņa ir tā, ka ne vienmēr izdodas izsprukt sveikā cauri, un tad šim negodprātīgajam cilvēkam ir jāsamaksā daudz vairāk, nekā būtu iztērējis, izmetot atkritumus tam paredzētajā vietā. Videonovērošanas sistēmas nav piekukuļojamas vai ietekmējamas. Itin visi pārkāpumi tiek fiksēti, un videomateriāli, kuros redzamas gan negodprātīgās personas, gan viņu vadīto automašīnu valsts numuri, nonāk pašvaldības policijā.
Rīgas pašvaldības policijas pārstāvis Toms Sadovskis informēja, ka ir uzsākti vairāki administratīvo pārkāpumu procesi. Par atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpumu naudas sods fiziskām personām var būt no 50 līdz pat 750 eiro.
“Jebkurā gadījumā lētāk ir pašam samaksāt šo atkritumu izvešanu un nevest uz kaut kādām citām vietām,” norādīja Sadovskis.
Rīgas dome patlaban plāno katrā Rīgas kapsētā uzstādīt videonovērošanas kameras, lai iedzīvotāji negodprātīgi turp nevestu sadzīves atkritumus.
