ĪSUMĀ:
- Kopā ar nākamā gada valsts budžetu steidzamības kārtā virzīti Izglītības likuma grozījumi.
- Tie paredzēja noteikt minimālo skolēnu skaitu dažādās Latvijas teritorijās.
- 1. lasījumā likuma izmaiņas guva atbalstu; pēc pretenzijām atsaukts punkts par minimālo skolēnu skaitu.
- Tas gan nenozīmē, ka reformu nebūs – grozījumi atgriezīsies atbildīgās Saeimas komisijas darbakārtībā.
- Pašvaldības visvairāk satrauc ministres iecere noteikt minimālo skolēnu skaitu arī pamatskolā.
Šogad kopā ar valsts budžetu steidzamības kārtā un divos - nevis trīs - lasījumos Saeima skatīja arī grozījumus Izglītības likumā. Starp tiem bija iecere noteikt minimālo skolēnu skaitu dažādās Latvijas teritorijās. Pirmajā lasījumā jaunais plāns guva deputātu vairākuma atbalstu, tomēr, izceļoties plašām pretenzijām, punktu par minimālo skolēnu skaitu atsauca.
Tas gan nenozīmē, ka reformu nebūs. Izmaiņas likumā, ko paši virzīja, IZM atsauca sabiedrības spiediena un dažādu pārpratumu dēļ, tā skaidroja ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija). Izmaiņas gan virzīšot tālāk, tiesa, jau daudz lēnākā tempā.
Grozījumi atgriezīsies Saeimas atbildīgās komisijas darba kārtībā, un par izmaiņām būs jādiskutē ar visām iesaistītajām pusēm.
"Politikā ir dažādas taktikas. Izglītības ministrija bieži vien ir virzījusi grozījumus likumā caur budžeta likumu, baidoties, ka nebūs politiska atbalsta lietām. To es saprotu, bet šis nav tas gadījums.
Komisija sadarbojas, un mēs esam gatavi virzīties uz priekšu," teica Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība").
Ar skolu, pašvaldību un citu iesaistīto pušu iebildēm savulaik saskāries arī iepriekšējā modeļa līdzautors, ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs. Iepriekšējā izglītības ministra Kārļa Šadurska ("Vienotība") laikā pieņemtajiem noteikumiem būtu jāstājas spēkā nākamgad, un tie regulētu skolēnu skaitu vidusskolās. Taču, tā kā pašreizējā ministre priekšgājēja paveikto neatzīst par labu esam, viņa bija iecerējusi pagūt izstrādāt un apstiprināt savu plānu.
"Laika nav. Laiks iet. Un mums tomēr vajadzētu virzīties uz priekšu tajā skolu tīkla sakārtošanā. Tāpēc arī mums nepietiek naudas ne skolotāju, ne ārstu algām, ne ceļiem, jo mēs šādi saimniekojam," vērtēja Turlajs.
Izglītības ministre uz jautājumu, vai paspēs to, kas bija iecerēts, sacīja: "Es ļoti ceru. Visi ļoti labi saprot. Finanšu resursi ir ierobežoti. Demogrāfiskā situācija ir tāda, kāda tā ir, un arī ekonomiskā situācija ir tāda, kāda ir. Lai efektivizētu šo sistēmu, ir nepieciešama arī konkrēta rīcība."
Izmaiņas ir vajadzīgas, un nepietiekamā skolēnu skaita dēļ uzturēt simtiem skolu nav izdevīgi.
Taču, atšķirībā no priekšgājēja, Šuplinska iecerējusi noteikt minimālo skolēnu skaitu arī pamatskolā, un tieši par to patlaban esot lielākais satraukums.
"Mūsu uzdevums ir paturēt to, kas ir labs, un pilnveidot esošos Ministru kabineta noteikumus, nevis virzīt radikālus grozījumus, kas maina pašu būtību, sistēmu un mazina bērniem piekļuvi skolai," norādīja Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure.
Kad skolēnu skaita kritēriji atgriezīsies Saeimas komisijas darba kārtībā? Tas pagaidām nav zināms.
