Ministrija uzsver, ka šā brīža situācija nekādā ziņā nav vērtējama kā valsts un LU strīds, bet gan kā process, kurā svarīgi noskaidrot daudzus valstij un augstskolām būtiskus jautājumus. Valdībai sakarā ar rektora ievēlēšanas procesā pieļautajiem pārkāpumiem bija jāpieņem lēmums neapstiprināt Muižnieku rektora amatā un Muižnieks kā privātpersona šo lēmumu pārsūdzēja, pauž IZM.
Ministrija uzskata, ka Administratīvās rajona tiesas lēmumā par pagaidu aizsardzību nav atzīts, ka Ministru kabineta lēmums ir bijis politiski motivēts; atzīts, ka LU rektora vēlēšanu procesā bija pieļauti pārkāpumi, piemēram, 2019. gada 24. maija Latvijas Universitātes rektora vēlēšanu procesā; sniegta atšķirīga interpretācija par Augstskolu likuma 17.panta 5.daļu un izvērtējamo jautājumu plašumu attiecībā uz rektora ievēlēšanas procesu; pretrunīgi vērtēts Augstskolu likuma 50.pants un koledžas studentu tiesības būt pārstāvētiem LU Satversmē; netika konstatēta pretruna starp Augstskolu likuma 13.panta 6.daļu un Latvijas Universitātes Satversmes 5.5.punktu.
Tāpat IZM norāda, ka Administratīvās tiesas lēmums pauž atšķirīgu nostāju salīdzinājumā ar valdības rīkojumā un Muižnieka pieteikumā norādīto, tajā skaitā attiecībā uz Augstskolu likuma un Latvijas Universitātes Satversmes iztulkojumu. "Tiesa norādīja, ka jautājums par administratīvā akta darbības apturēšanu tika vērtēts saīsinātā laika posmā, pamatojoties uz tiem administratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumiem un iesniegtajiem pierādījumiem, kurus objektīvi šajā laikā bija iespējams iegūt. Tādējādi pieļaujams, ka, izskatot lietu pēc būtības, tiesas spriedumā iekļautā motivācija var atšķirties no šajā lēmumā norādītās," teikts IZM paziņojumā.
Izglītības ministrija uzskata, ka ir svarīgi iegūt autoritatīvu tiesas skaidrojumu par šobrīd spēkā esošā Augstskolu likuma un LU Satversmes iztulkojumu. "It sevišķi, ja tiesas sniegtais šā brīža skaidrojums atšķiras no Ministru kabineta un Muižnieka skatījuma. Laikā, kad notiek darbs pie augstskolu pārvaldības modeļa maiņas un tiek izstrādāts jauns Augstskolu likums un Zinātniskās darbības likums, ir ļoti svarīgi izvērtēt - vai pašreizējā Augstskolu likumā ietvertā norma par Ministru kabineta tiesībām apstiprināt augstskolu rektoru ir saglabājama. Tāpat ir svarīgi vienoties - vai saglabāt normu par augstskolas dibinātāja tiesībām un pilnvarām pārbaudīt rektora vēlēšanu procesa leģitimitāti. Augstskolu likums nosaka un aizsargā augstskolu autonomiju, taču autonomija nevar būt absolūta, tai jābūt saskaņotai ar sabiedrības un valsts interesēm," tā IZM.
KONTEKSTS:
Valdība 27. augustā pēc garākām sarunām vienojās atbalstīt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto rīkojuma projektu – neapstiprināt Muižnieku LU rektora amatā. IZM uzskata, ka LU rektora vēlēšanās ir pārkāpta Augstskolu likumā un likumā "Par Latvijas Universitātes Satversmi" noteiktā LU rektora ievēlēšanas kārtība un noteikumi.
Līdz ar valdības lēmumu darbu atstājis administrācijas vadītājs Ansis Grantiņš, savukārt abi prorektori – Ina Druviete un Valdis Segliņš - devās daudzu mēnešu atvaļinājumā. Par LU rektora vietas izpildītāju valdība iecēla LU Vēstures un filozofijas fakultātes profesoru un bijušo dekānu Gvido Straubi.
Savukārt pirmdien, 30. septembrī, Administratīvās rajona tiesas tiesnese Ieva Dambe apturējja LU rektoram Muižniekam nelabvēlīgo Ministru kabineta lēmumu, ar kuru viņš netika apstiprināts Universitātes rektora amatā. Tiesnese atzina, ka valdības rīkojums ir pirmšķietami prettiesisks un tā darbība varētu radīt būtisku kaitējumu.
