ĪSUMĀ:
- IZM aptaujāja skolas par gatavību mācību gadam.
- IZM izstrādājusi ieteikumus, kā organizēt mācību darbu, taču izvēle ir skolas ziņā.
- Lielākā daļa no skolēniem šo mācību gadu uzsāks klātienē.
- Mācības gan klātienē, gan attālināti izvēlējusies piektdaļa no aptaujātajām skolām.
- Šo modeli izvēlas lielas skolas ar 500 un vairāk skolēnu.
- Skolas pielāgo mācību norisi – skolotāji pārvietojas pa klasēm.
- Lielākā daļa no skolām atteikusies no vienota stundu sākuma un beigu grafika.
- Siguldas Valsts ģimnāzijā ir sadalīti klašu grupām dažādi stāvi.
- Izaicinājums ir arī kompetenču izglītības ieviešana 1., 4., 7. un 10. klasēs.
Zinību diena notiks klātienē, un arī ziedus skolotājiem dāvināt šoreiz ir ļauts. Skolu gatavības pakāpi jaunajam mācību cēlienam Covid-19 apstākļos Izglītības un zinātnes ministrijā vērtē kā kopumā gana labu, lielāka daļa skolu mācības sāks klātienē.
Ministrija izstrādājusi ieteikumus, kā organizēt mācību darbu, taču tas, kādu modeli izvēlēties, ir katras skolas ziņā.
Kombinēto B modeli jeb mācības gan klātienē, gan attālināti izvēlējusies viena piektdaļa no aptaujātajām skolām.
Mācību darbu organizēs tā, ka priekšmetu skolotāji pārvietosies pa klasēm pie skolēniem, nevis otrādi. Lielākā daļa no skolām atteikusies no vienota stundu sākuma un beigu grafika, lai mazinātu skolēnu drūzmēšanos.
“Pamatā tiek izvēlēts šis klātienes modelis, savukārt B modeli izvēlas vairāk nekā simt Latvijas lielākās vidusskolas, jo skolēnu skaits tajās ir 500 un vairāk. Visbiežāk šeit ir arī stāsts par tūkstoš skolēniem skolā, kas nozīmē, ka tie pamatnosacījumi, kas ir izraudzīti drošībai - klašu nepārklāšanās, pēc iespējas mazāka drūzmēšanās koplietošanas telpās - ir izaicinājums šīm skolām,” atzina izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija).
Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors Rūdolfs Kalvāns stāstīja, ka skolā ir sadalīti klašu grupām dažādi stāvi. “Tātad viņi atpūšas dažādos stāvos, nevis visi staigā visur. Mēs arī esam mainījuši plūsmu virzienus, ka, piemēram, pa labajām trepēm iet tikai augšā, bet pa kreisajām iet tikai lejā. Skolēni pēc klašu grupām ir identificēti ar krāsu kartiņām, lai viņus varētu vieglāk menedžēt. Tas varbūt arī var šķist mazdrusciņ jocīgi, bet tādi laiki,” stāstīja direktors.
Ja izglītības iestādei nav iespēju nodrošināt personu plūsmu nepārklāšanos, kā arī citus epidemioloģiskās drošības pasākumus, skola var lemt par daļēji attālināta mācību procesa īstenošanu.
Kontroles bez vajadzības neveikšot, bet, balstoties uz skolu iesūtītajām atbildēm, vismaz desmit skolām ministrija ir palīdzējusi izplānot, kā labāk organizēt darbu.
“Mums ir bijuši jautājumi par skolām, kur šobrīd norit pārbūve vai renovācija. Vai tur tiks ievērota drošība? Tātad arī tur esam reaģējuši. Ir bijuši jautājumi par to, cik lielā mērā var izmantot nodarbības ārā un vai attālinātās mācības nozīmē, ka skolēniem ir jāatrodas tikai mājās un skolotājam noteiktā darba vietā,” stāstīja ministre.
Jaunais mācību gads būs izaicinājumiem pilns, ne tikai ievērojot epidemioloģiskos norādījumus, bet arī īstenojot kompetenču izglītību. Pilnveidoto mācību saturu pakāpeniski sāk ieviest 1., 4., 7. un 10. klasēs. Pārējās klašu grupās – nākamajos gados.
Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks skaidroja, ka jaunie drošības pasākumi pat varētu palīdzēt īstenot kompetenču izglītību, jo mācīšanās pieeja mainīsies, izmantojot digitālos mācību resursus.
“Pārmaiņas pamatizglītības posmā – tā ir otrā svešvaloda no ceturtās klases, Latvijas un pasaules vēsture kā vienots priekšmets. Tehnoloģiju mācību joma – arī bija plānota un ir kā jauna mācību joma ar jauniem priekšmetiem, ar ļoti lielu uzsvaru uz digitālām prasmēm un ne tikai. Kā redzam – šis attālinātais mācību process devis ļoti būtisku stimulu tehnoloģiju izmantošanā. Protams, pakāpeniska pāreja uz mācībām latviešu valodā skolās, kas īsteno mazākumtautību izglītības programmas. Tajā skaitā turpināsim darbu ar „Tava klase” iesākto, tupinot filmēt mācību video, virtuālās stundas, un pakāpeniski tās dodot pieejamas,” stāstīja Catlaks.
KONTEKSTS:
Ārkārtējās situācijas laikā, kas bija izsludināta Covid-19 ierobežošanai un bija spēkā no 12. marta līdz 9. jūnijam, bija noteikta virkne ierobežojumu un aizliegumu. Arī mācības skolās notika attālināti.
Jau pēc mācību gada beigām situācija ar Covid-19 izplatīšanos Latvijā uzlabojās un virkne ierobežojumu tika mīkstināti.
Vīruss joprojām cirkulē, un pret to nav nedz zāļu, nedz vakcīnas. Arvien ir spēkā atsevišķi ierobežojumi Covid-19 izplatības mazināšanai.
Pašlaik Izglītības un zinātnes ministrija gatavojas tam, ka rudenī mācības skolās būs klātienē. Pašvaldībām pašām būs jālemj, kādā epidemioloģiskā situācijā pārtraukt mācīšanos klātienē.
Ministrija izstrādājusi trīs scenārijus skolu darbam Covid-19 laikā.
