ĪSUMĀ:
- Plānots celt bērnudārzu pedagogu algas, novēršot nevienlīdzību.
- Vispārējā izglītībā “nauda seko skolēnam” aizstās ar klases skolēnu skaita kritēriju.
- Skolotāju algu aprēķinā pāries no 30 uz 40 stundu darba nedēļu.
- No 2022.gada 1.septembra zemākā algas likme būs 1200 eiro par 40 stundām.
- Piedāvāta likme no 2024. gada 1. septembra – 1500 eiro.
- Piedāvā skolotāja slodzes sadalījumu – 60% darbs klasē, 40% – citi pienākumi.
Cels algas bērnudārzu pedagogiem
Paredzēts, ka pilnveidoto pedagogu darba samaksas modeli praksē varētu sākt īstenot no 2022. gada 1. septembra. Pilnveidotais modelis ietver gan pirmsskolas izglītības, gan pārējo vispārējās izglītības posmu pedagogu darba samaksas pieaugumu un aprēķina maiņu.
Šogad tam būtu nepieciešami aptuveni 0,8 miljoni eiro, 2022. gadā – 28,7 miljoni eiro un 2023. gadā – 73,5 miljoni eiro.
Pirmsskolas izglītības skolotāju darba samaksas pieaugums ir iecerēts jau no 2021. gada 1. septembra, par 5% paaugstinot vienas darba stundas izmaksas, nosakot zemāko algas likmi 872 eiro.
Patlaban noteikts, ka no šā gada 1. septembra zemākā pedagogu algas likme ir 830 eiro. Līdz ar to vispārējā izglītībā darba stundas izmaksa ir 6,91 eiro, pirmsskolā – 5,18 eiro. Neapmierinātību ar šo nevienlīdzību vairākkārt pauda pedagogu arodbiedrība.
Lai ieviestu pārmaiņas, valsts budžetā jārod 0,8 miljoni eiro un pašvaldību budžetā 1,4 miljoni eiro.
Aprēķinu principu ministrija vēlas pilnveidot, mainot pedagogu proporciju pret bērnu skaitu grupiņā, paredzot papildu pedagogu speciālajās grupās, kā arī palielinot logopēdu pieejamību.
Vienlaikus ar aprēķina principu maiņu iecerēts kāpināt vienas darba stundas izmaksas par 10%, no 2022. gada 1. septembra, nosakot zemāko algas likmi 940 eiro.
Abas šīs pārmaiņas plānotas no 2022. gada 1. septembra, tāpēc 2022. gada valsts budžetā paredzēts pieteikt 8 miljonus eiro, savukārt pašvaldību budžetos jārod 7,4 miljonus eiro.
Vispārējā izglītībā vēlas mainīt “nauda seko skolēnam”
Izstrādājot priekšlikumus vispārējās izglītības jomā, galvenie mērķi bija mazināt skolēnu skaita izmaiņu ietekmi uz skolai aprēķināto finansējumu. Tāpat ir svarīgi palielināt atbalstu iekļaujošai izglītībai un pakāpeniski palielināt skolotāja slodzē apmaksāto darba laiku kvalitatīva mācību procesa nodrošināšanai, norādīja ministrija.
Vispārējās izglītības pedagogu darba samaksas pilnveides piedāvājumu arī veido divas daļas – ikgadējs darba samaksas apjoma pieaugums 8,4% apmērā, kā arī aprēķina principu maiņa.
Viena no centrālajām izmaiņām aprēķinos saistīta ar pāreju no skolēna līmeņa (tā sauktā "nauda seko skolēnam") uz klases līmeni, tādējādi mazinot nelielu skolēnu skaita izmaiņu ietekmi uz skolai aprēķināto finansējumu. Ieviešot tā saukto "normēto klasi", tika modelēta maza klase (8–14 skolēni), vidēja klase (15–20 skolēnu) un liela klase (vairāk par 21 skolēnu).
Arī speciālajai izglītībai, tālmācības, neklātienes formai un ieslodzījumu vietām tika atbilstoši pielāgoti klašu veidi. Teritoriālā ietekme aprēķinos ietverta minimāli, bet paredzēts papildu atbalsts skolām pierobežā un novados ar zemu izglītojamo blīvumu.
Otra svarīgākā izmaiņa aprēķinos saistīta ar pāreju no 30 stundu darba slodzes uz 40 stundām, tādējādi palielinot salīdzināmību starp profesijām.
Šāda pāreja nozīmē to, ka, sākot no 2022. gada 1. septembra, zemākā darba algas likme būs nevis 900 eiro par 30 stundām, bet gan 1200 eiro par 40 darba stundām.
Savukārt priekšlikums iespējamai zemākai algas likmei no 2024. gada 1. septembra ir 1500 eiro. Abi priekšlikumi par zemākās algas likmes celšanu ir jānostiprina valsts budžeta bāzē.
Trešā svarīgākā pārmaiņa saistīta ar pakāpenisku virzību uz tādu skolotāja darba slodzes sadalījumu, kur 60% no slodzes paredzēti darbam ar skolēniem klasē, savukārt 40% – citiem pienākumiem.
Diskutējot par izmaiņām darba slodzes proporcijā, darba grupa rosināja to īstenot pakāpeniski, jo pretējā gadījumā varētu veidoties liels skolotāju vakanču skaits.
Tāpēc šāda pāreja tiek piedāvāta vairāku gadu periodā, no 2022. gada 1. septembra citiem pedagoga pienākumiem veltot ne mazāk kā 25% no kopējās slodzes, no 2023. gada 1. septembra – ne mazāk kā 30%, no 2024. gada 1. septembra – ne mazāk kā 35% un no 2025. gada 1. septembra – ne mazāk kā 40%.
Gan darba samaksas 8,4% pieauguma, gan aprēķina maiņas ieviešana paredzēta no 2022. gada 1. septembra, tāpēc 2022. gada valsts budžetā paredzēts pieteikt 20,7 miljonus eiro un 2023. gadam – 54,2 miljonus eiro.
Lai izvērtētu esošo pedagogu darba samaksas finansēšanas modeli un sagatavotu priekšlikumus tā pilnveidei, no 2020. gada 29. oktobra līdz 2021. gada 23. aprīlim strādāja Izglītības un zinātnes ministrijas izveidotā starpinstitucionālā darba grupa.
Trešdien, 5. maijā, ar darba grupas rezultātiem iepazinās Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Savukārt valdībā informatīvo ziņojumu ar darba grupā izstrādātajiem priekšlikumiem IZM plāno iesniegt līdz maija beigām.
