Centrs pret vardarbību „Dardedze” pilotprojektā bērnu nopratināšanu Bērna mājā sāka šāgada jūlijā, un ir notikušas 17 nopratināšanas. Bērni vecumā no četriem līdz 16 gadiem tur pratināti jau uzsāktajos kriminālprocesos par seksuālo vardarbību.
Bērna mājas ideja ir šāda: parasti viena nopratināšana īpaši pielāgotā telpā un viens cilvēks – psihologs, kurš bērnam uzdod jautājumus. Nevis, kā līdz šim Latvijā bijis, ka dažādu institūciju pārstāvji cietušo bērnu izjautā atkārtoti.
„Stūrī ir kamera – telpai augšā, kuru var paregulēt atkarībā no tā, cik ir garš un kur sēdēs. Un mikrofons atrodas bērnam aiz muguras, lai pēc iespējas tuvāk būtu – mūsu gadījumā noslēpts pulkstenī,” stāsta “Dardedzes” juriste Laura Ceļmala, piebilstot, ka
psihologs ir kā starpnieks, kurš uzdod izmeklētāja sagatavotus jautājumus.
Nopratināšanas laikā filmēto materiālu translē uz novērošanas telpu otrajā stāvā, kur to lielā ekrānā skatās policijas izmeklētājs, prokurors, bērna likumīgais pārstāvis un bērna advokāts. Starplaikā vēl tiek sagatavoti papildjautājumi.
Pirmā Bērna māja bija Islandē, un tā nākamgad svinēs 20 gadu jubileju. Idejas tēvs Bragi Gudbrandsons no Islandes valsts bērnu aizsardzības aģentūras stāsta, kāpēc to vajadzēja: „Ja bērnam jāpārdzīvo atkal un atkal sāpīgā seksuālās izmantošanas pieredze, viņu atkārtoti pratinot, tas ir ļoti kaitīgi bērnam. Un kaitīgi arī izmeklēšanai, jo bērni ietekmējas, viņi var atbildēt uz jautājumu, domājot, kāda būtu pareizā atbilde un ko pieaugušais vēlas dzirdēt.
Tāpēc, ja bērns runā ar daudziem cilvēkiem daudzās vietās, rodas vairāki stāsti, un ar tiem nevar iet uz tiesu.”
Pirmo bērna liecību uzskata par svarīgāko. Turklāt pratināšana notiek ne tikai bērnam saprotamā veidā, bet sagatavoti psihologi arī izmanto speciālu nopratināšanas protokolu.
Piecus mēnešus īstenojot Bērna mājas pilotprojektu, centrs “Dardedze” arī saskāries ar dažiem izaicinājumiem. Piemēram,
atšķirībā no Islandes Latvijā sociālie darbinieki nevar atrasties novērošanas telpā.
„Tas izaicinājums ir tāds, ka šobrīd mūsu kriminālprocesuālās normas nepieļauj, ka šo interviju varētu klausīties, teiksim, sociālais darbinieks. Jo viņam nav nekāda statusa kriminālprocesā, tur ir izmeklēšanas noslēpums. Līdz ar to šajā aspektā mums pilota [pilotprojekta-red.] laikā nav izdevies sadarboties, jo tam ir likumiski šķēršļi,” norāda Laura Ceļmala.
Islandē šādu šķēršļu nav. „Sociālie dienesti ir izšķiroši svarīgi, atbalstot bērnu un nevardarbīgo vecāku. No vienas puses, Bērna māja ir vieta, kur bērnu intervē, un, no otras – kur sniedz arī bērnam terapeitisku palīdzība.
Taču ģimenes atbalsts ir ārkārtīgi svarīgs, un sociālo dienestu loma ir sekot līdzi šai lietai un bērna drošībai.
Jo bieži vien bērns turpina dzīvot savās mājās, ja vien abi vecāki nav iesaistīti krimināllietā, taču tas ir retāk,” skaidro Bragi Gudbrandsons.
“Dardedze” arī novērojusi – uzraugošie prokurori ne vienmēr ierodas.
Latvijas Bērna mājas rezultātus vēl nevar izmērīt, proti, kā bērniem draudzīgāka nopratināšana uzsākta pavisam nesen. Taču Islande savulaik salīdzinājusi bērnu pieredzi, sniedzot liecības tiesā un Bērna mājā. „Kā tu juties intervijas laikā, kā bija pēc intervijas, kā patika vide. Bērna māja pēc visiem kritērijiem bija pārāka. Turklāt mēs skaidri zinām, ka Bērna mājas ideja strādā.
Statistika rāda: izmeklēto lietu skaits ir vairāk nekā dubultojies pēc Bērna mājas ieviešanas.
Apsūdzību skaits par seksuālo vardarbību ir trīskāršojies, un ir divreiz vairāk notiesāto nekā pirms Bērna mājas,” norāda Gudbrandsons.
Bērna mājas pilotprojekts beigsies šāgada decembrī, un “Dardedze” gatavo izvērtējuma ziņojumu. Tieslietu ministrija solījusi, ka Bērna mājas projektu varēs turpināt un finansējums nākamajam gadam būs.
Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs sola, ka Bērnu mājas projekti tiks atbalstīts arī nākotnē: “Pagājušajā nedēļā ir apstiprināts valstu budžetu nākamajam gadam, un tajā ir paredzēts finansējums, ai šo Bērnu mājas projektu realizēti sadarbībā ar centru “Dardedze”. Projektā mēs esam iesaistīti Tieslietu ministrija, Labklājības ministrija, tiesībsargs, Valsts policija, un visi kā viens atbalsta, ka tādam modelim jābūt.”
