Arheologi ir sašutuši, bet notikušo vandālismu juridiski nevar klasificēt kā vēsturiskā mantojuma postīšanu, jo zemnīca nebija reģistrēta kā kultūrvēsturiskā mantojuma objekts. Tās izpēte vēsturniekiem gan būtu sniegusi papildu ziņas par sadzīvi un vietu, kur 1916.gadā notika pirmās lielās kaujas, aizstāvot Rīgu pret vāciešiem.
Arheologs Mārcis Kalniņš stāsta, ka pirms pāris dienām pētnieki zemnīcas vietā ieraudzīja pusotru metru dziļu un platu bedri. "Mantrači šo vietu ir pilnībā izpostījuši. Meklējot, nezin ko viņi tur ir atraduši," saka Kalniņš. Zinātniski izpētīt šo vietu vairs nebūs iespējams. "Kaut ko apkārt, bet, kā viņi tur ir dzīvojuši, to vairs neviens nevarēs pateikt," piebilst arheologs.
Viņš stāsta, ka militārā arheoloģija Latvijā ir vāji attīstīta. "Ja ņem vērā, ka kaujas notikušas pirms 100 gadiem, tad tas jau kļūst vēsturiski ļoti interesanti. It īpaši, ja ņem vērā, ka tur kritis liels skaits latviešu strēlnieku," stāsta Kalniņš.
Latvijas vēstures institūta speciāliste Inga Doniņa norāda, ka arheologi vēlas informēt par savu darbu un atklājumiem, tomēr pastāv bailes, ka uz atklātajām vietām aizies mantrači un visu izpostīs, kā ir noticis šajā gadījumā.
Dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" ieviesēji "Eiropas dzelzceļa līnijas" nosodījuši notikušo vandālismu un aicina ar cieņu izturēties pret atrastām kultūrvēsturiskām liecībām. Tiesībsargājošās iestādēs nav plānots vērsties. Tā kā zemnīca vēl nebija izpētīta un vieta nav reģistrēta kā kultūrvēsturiskā mantojuma objekts, notikušo vandālismu juridiski nevar klasificēt kā vēsturiskā mantojuma postīšanu.
KONTEKSTS:
Ziņas par kultūrvēsturisko atklājumu sabiedrības uzmanības lokā nonāca jūnija beigās. Jau tad bija norādīts, ka “Rail Baltica” trasē ir uzietas viena no lielākajām Pirmā pasaules kara cīņu vietām Latvijā.
Latvija, Lietuva un Igaunija sagaida, ka “Rail Baltica” dzelzceļa līnija būs atklāta satiksmei 2026. gadā. Iecerēts, ka Eiropas platuma sliežu dzelzceļa projekts “Rail Baltica” savienos Tallinu ar Varšavu.
"Rail Baltica" dzelzceļa līnijas apstiprinātā trase šķērsos Latvijas teritoriju 263 kilometru garumā un stiepsies cauri Latvijai, skarot Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Baldones, Iecavas, Olaines, Mārupes, Bauskas novadu un Rīgas pilsētas pašvaldības teritoriju.
