Saeima 14.decembrī galīgajā lasījumā pieņēma Veselības aprūpes finansēšanas likumu, kas paredz mainīt veselības aprūpes finansēšanas sistēmu un ieviest valsts obligāto veselības apdrošināšanu.
Valsts apmaksātajā medicīniskās palīdzības minimumā, kuru saņems visi iedzīvotāji neatkarīgi no veikto sociālo iemaksu apmēra, ietilps neatliekamā palīdzība, dzemdību palīdzība, ģimenes ārsta pakalpojumi un ārstēšanai paredzētās zāles un medicīniskās ierīces, kas tiek kompensētas no valsts budžeta.
Tāpat tajā ietilps veselības aprūpes pakalpojumi, kas ārstē saslimšanas ar nozīmīgu ietekmi uz sabiedrības veselības rādītājiem vai rada apdraudējumu sabiedrības veselībai, tostarp psihiskas saslimšanas un tuberkuloze, kā arī šo saslimšanu ārstēšanai nepieciešamie medikamenti.
Savukārt, lai saņemtu veselības aprūpes pilno grozu, kurā ietilpst pārējie valsts apmaksātie pakalpojumi, iedzīvotājam būs jābūt valsts obligātajai veselības apdrošināšanai.
Likumā norādīts, ka tiesības uz valsts obligāto veselības apdrošināšanu ir personai, par kuru veiktas vai bija jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu", kā arī valsts aizsargātas personas vai iedzīvotāji, kas veikuši veselības apdrošināšanas iemaksas.
Vairākas iedzīvotāju grupas apdrošinās valsts, piemēram, bērnus, bāreņus, reģistrētos bezdarbniekus, orgānu donorus, Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušās personas, pensionārus, politiski represētās personas un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem, kā arī vēl citus.
Veicamās veselības apdrošināšanas iemaksas tiem, kas nebūs apdrošināti automātiski, nākamgad būs 1% apmērā no minimālās mēneša algas, vēl pēc gada apmērs pieaugs līdz 3%, bet 2020.gadā - jau līdz 5%.
Jaunais – būs pārejas gads. Tad galvenais cilvēkam būs saprast, kādai grupai viņi pieder – apdrošinātajiem vai neapdrošinātajiem. Cilvēkus, kas maksā nodokļus ierastajā kārtībā, veic sociālās iemaksas kaut vai no minimālās algas, apdrošinās automātiski. „Šie cilvēki absolūtais vairākums neizjutīs nekādas pārmaiņas,” norāda Ražuks.
Nākamā grupa ir cilvēki, kas gūst ienākumus kādā citā veidā. „Tie ir mikrouzņēmumos strādājošie, tie ir autoratlīdzību saņēmēji, patentu ņēmēji, cilvēki, kas dzīvo no dividendēm. Viņiem būs divi ceļi: vai nu atgriezties parastajā algas režīmā kā visi, vai nu apdrošināties pašiem," bilst deputāts.
Nākamgad minimālā alga plānota 430 eiro. Tātad veselības apdrošināšanas iemaksa būs 4,30 eiro mēnesī, bet pēc diviem gadiem - 21,5 eiro mēnesī, ja vien vēl netiks celta minimālā alga.
Tajā pašā laikā likumā noteiktas tiesības uz valsts apmaksāto medicīniskās palīdzības minimumu, kas nav saistīts ar iemaksām.
Likumā paredzēts, ka veselības aprūpei tiek piešķirts finansējums 4% apmērā no iekšzemes kopprodukta, sākot ar 2020.gadu.
Tomēr Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) valdes loceklis Raimonds Lejnieks-Puķe ir vērsies Satversmes tiesā (ST) kā privātpersona, lūdzot atzīt šo likumu par neatbilstošu Satversmei.
Savā iesniegumā ST viņš pauž viedokli, ka jaunais likums pārkāpj viņa Satversmes 111.pantā noteiktās tiesības uz veselības aizsardzību.
Tāpat iesniegumā tiek pieminēta 2013.gada 14.februārī ratificētā Eiropas Sociālā harta, kurā norādīts, ka, lai nodrošinātu efektīvu tiesību uz veselības aizsardzību, valsts apņemas veikt attiecīgus pasākumus, tai skaitā - cik vien iespējams samazināt veselības pasliktināšanās cēloņus. Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka vairākām sabiedrības grupām jaunais likums tiešā veidā pasliktinās veselību, jo daudzi nebūs spējīgi maksāt par veselības apdrošināšanu.
