135 lappušu biezajā izdevumā sniegtā informācija domāta gan Covid-19 pacientam, gan viņa ārstam. Atrodamas veselības stāvokļa novērtējuma tabulas un jautājumi, kurus ģimenes ārstam jāuzdod pa telefonu, lai saprastu – ko darīt tālāk. Noteikts, kā jārīkojas, skatot oksimetra jeb skābekļa piesātinājuma rādītājus.
"Tad, kad ir piesātinājums 94, tad ir savam ģimenes ārstam steidzīgi jāzvana; kad ir 93, vispār tas ir individuāli, kad ir 93, 92, zem 90, tas ir nepieļaujami, tad ir steigšus 113 jāsauc," pastāstīja Rīgas Stradiņa universitātes profesore, rekomendāciju radošās grupas vadītāja Ludmila Vīksna.
Tāpat rekomendācijās atrodami visi izmeklējumi, kas jāveic, iestājoties slimnīcā, kā arī tas, kādas analīzes nepieciešamas pēc izveseļošanās. Jau šobrīd ir skaidrs, ka smagi slimojušie Covid-19 pacienti būs ar paliekošiem veselības traucējumiem. Vienam tas būs sirds muskuļa iekaisums, citam plaušu slimība, vēl kādam – diabēts.
"Būs tādi cilvēki, kam nav bijis cukura diabēts, tiešām pierādīts, ka nav bijis pirms tam, un pēc šīs slimības parādās pazīmes ar nopietnām sekām. Tie cilvēki arī būs invalīdi.
Mana iekšējā sajūta, ka šie būs līdzīgi kā HIV un C hepatīta pacienti. Un būs jāsaprot, kuri orgāni ir bojāti un pie kura speciālista varēs saņemt ārstēšanu," norādīja Vīksna.
Pēc salīdzinoši labās vasaras Latvijā ar Covid-19 daudzi slimo jau kopš rudens. Pēdējā laikā īpaši pieaudzis smagi slimo pacientu skaits. Rekomendācijas izdotas tikai tagad. Taču to, ka tas ietekmējis pacientu iespēju saņemt vislabāko iespējamo ārstēšanu, slimnīcās gan noliedz.
"Es gribētu teikt, ka nē. Jo jebkuras vadlīnijas, rekomendācijas, ceļa kartes – viņas nāk pēc tam, kad kaut kas ir sācies. Un šis ir pilnīgi jauns mums visiem," norādīja Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes loceklis Haralds Plaudis.
Rekomendācijas elektroniski lasāmas Rīgas Stradiņa universitātes interneta mājaslapā.
KONTEKSTS:
Covid-19 uzliesmojuma laikā 2020. gada pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība atkārtoti noteica ārkārtējo situāciju, kuras laikā bija stingrāki ierobežojumi. Tā tika pagarināta līdz 7. februārim, ieviešot arī "mājsēdi" nedēļas nogalēs, kas nozīmē, ka no plkst.22 līdz 5 katram jāatrodas savā dzīvesvietā. Tā kā saslimstība ar Covid-19 nemazinās, ārkārtējā situācija ir pagarināta līdz 6. aprīlim, ieskaitot arī Lieldienu brīvdienas.
