Memorandu ar parakstiem partiju vārdā apliecinājuši JV valdes priekšsēdētājs, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, AS līdzpriekšsēdētāji Edvards Smiltēns, Edgars Tavars un NA valdes priekšsēdētājs Raivis Dzintars.
"Turpināsim darbu," pēc memoranda parakstīšanas sacīja JV līderis Krišjānis Kariņš.
Lai nodrošinātu efektīvu, stabilu un profesionālu valdības darbu sabiedrības interesēs līdz 14. Saeimas pilnvaru termiņa beigām, tajā ievēlēto politisko spēku – JV, AS un NA – pārstāvji apliecina gatavību uzņemties atbildību par Latvijas valsts attīstību un tautas labklājību, kā arī vienojas par valdības izveidošanas pamatprincipiem un kopīgi izvirzītajiem mērķiem – valsts drošības stiprināšanu, ekonomikas izaugsmi un sociāli taisnīgas, iekļaujošas sabiedrības attīstību, teikts memoranda ievadā.
Memorandā norādīts, ka valdības kopīgi sasniedzamie prioritārie mērķi ir iestāties par saliedētu un vienotu Latvijas tautu, kuras pamatu veido latviešu valoda, kultūra un vienota vēsturiskā atmiņa, uzlabot latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas pozīcijas.
Tāpat starp prioritārajiem mērķiem minēta arī Latvijas informatīvās telpas drošības stiprināšana.
Vienlaikus politisko spēku pārstāvji apņemas realizēt ilgtspējīgu tautas ataudzes politiku demogrāfijas veicināšanai, kas vērsta uz pārdomātu pakalpojumu sniegšanu bērniem un vecākiem, balstoties uz principu “bērns centrā” un novēršot bērnus audzinošo ģimeņu nokļūšanu nabadzības riska zonā.
Memorandā politiskie spēki apņemas konsekventi turpināt atbalstīt Ukrainu tās cīņā par brīvību, kā arī iestāties par stingru sankciju politiku pret Krieviju un Baltkrieviju.
Par mērķi izvirzīts arī ieviest valsts aizsardzības dienestu no 2023. gada vidus, kā arī palielināt finansējumu aizsardzībai, 2027. gadā tam sasniedzot 3% no iekšzemes kopprodukta.
Politiskie spēki apņemas palielināt iekšējās drošības un sabiedriskās kārtības finansējumu, 2026. gadā tam sasniedzot ne mazāk kā 2,5% no iekšzemes kopprodukta,
izstrādāt un ieviest efektīvu krīžu pārvaldības un civilās aizsardzības organizācijas sistēmu, turpināt valsts ārējās robežas izbūvi un nostiprināšanu.
Vienlaikus memorandā par mērķi izvirzīts – turpināt atbalstīt kultūru kā vienu no nacionālas valsts stūrakmeņiem.
Partneri apņemas arī balstīties uz tiesiskas un demokrātiskas valsts pamatprincipiem, ievērot valsts varas dalīšanu. Nostiprinot tiesiskumu un demokrātiskās vērtības, īstenot nesaudzīgu cīņu pret korupciju un pilnveidot izmeklēšanas un tiesvedības procesus, kā arī efektīvi pildīt Satversmes tiesas un citu tiesu spriedumus.
Politiskie spēki par vienu no mērķiem izvirzījuši kopsaucēju meklēšanu, lai uzlabotu ikviena Latvijas iedzīvotāja tiesisko un sociālo aizsardzību neatkarīgi no tā dzimuma, vecuma vai citām sociālām pazīmēm.
“Veicināt kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību valsts valodā, turpināt skolu tīkla kārtošanu, nosakot kritērijus izglītības iestādēm, lai sekmētu nevienlīdzības samazināšanos Latvijas sabiedrībā,” pie sasniedzamajiem mērķiem norādīts sadarbības memorandā.
Lai nodrošinātu dinamisku zinātņu, universitāšu un starptautiski konkurētspējīgas augstas pievienotās vērtības ekonomikas attīstību, politiskie spēki apņemas palielināt valsts budžeta finansējumu augstākajai izglītībai un zinātnei, kopējam pētniecības un attīstības finansējumam sasniedzot 1,5% no iekšzemes kopprodukta.
Tāpat sadarbības partneri apņēmušies ieviest augstus pārvaldības standartus valsts kapitālsabiedrībās; vērtēt atsevišķu valsts kapitālsabiedrību apvienotas pārvaldības izveidi.
Valsts stratēģiskos aktīvus un kritisko infrastruktūru sadarbības partneri apņemas paturēt valsts kontrolē. Atsevišķos gadījumos, ja tas nepieciešams kapitāla piesaistei un uzņēmuma attīstības nodrošināšanai, izmantot tādus finanšu instrumentus, kas sekmē tautsaimniecības attīstību.
Politiskie spēki arī vēlas turpināt uzlabot un pabeigt Latvijas ostu pārvaldības reformu, pilnveidojot pašvaldību iesaisti ostu pārvaldībā.
Vienlaikus sadarbības partneri apņemas sekmēt Rīgas un tās metropoles konkurētspējas pieaugumu Ziemeļeiropā, attīstot Rīgas metropoles pārvaldības modeli sadarbībā ar Pierīgas pašvaldībām, kā arī ieguldīt līdzsvarotā reģionu attīstībā, veidojot pievilcīgu un kvalitatīvu dzīves vidi un uzņēmējdarbības attīstības iespējas.
Koalīcijā partneri apņemas veidot līdzsvarotu un uzņēmējdarbību veicinošu nodokļu ieņēmumu sadali starp pašvaldībām, lai sekmētu jaunu darbavietu radīšanu, kā arī attīstīt augstas pievienotās vērtības un augstas produktivitātes uzņēmējdarbības un eksportspējas izaugsmei piemērotu vidi, pilnveidot un vienkāršot investīcijām un uzņēmējdarbības attīstībai svarīgus procesus valsts un pašvaldību pārvaldē.
Politiskie spēki vēlas panākt arī būtisku ēnu ekonomikas samazināšanos, izveidojot ilgtspējīgu un dzīvesstila ienākumu gūšanas veidu atbalstošu nodokļu režīmu, kas saprātīgi sekmē personas sociālo apdrošināšanu.
“Nodrošināt Latvijas enerģētisko pašpietiekamību, palielinot ražošanas jaudas un neatkarību no dabasgāzes, maksimāli piesaistot privātā kapitāla investīcijas, attīstot atjaunojamās enerģijas ražošanas projektus, tai skaitā turpinot Latvijas valsts stratēģisko vēja parku būvniecību uz valstij un pašvaldībai piederošām zemēm un Latvijas teritoriālajos ūdeņos un sekmējot energokopienu veidošanos. Izveidojot sašķidrinātās dabasgāzes termināli Skultē, kas pilnībā izmantotu Inčukalna pazemes gāzes krātuves sniegtās priekšrocības, izvērtēt tā perspektīvu no ekonomiskajiem un drošības aspektiem, neradīt papildu finansiālo slogu patērētājiem un nenonākt pretrunā ar vides aizsardzības politiku, klimata politikas mērķiem un iedzīvotāju interesēm,” starp sasniedzamajiem mērķiem norādīts memorandā.
Politiskie spēki arī apņemas uzlabot pakalpojumu sniegšanas kvalitāti pacientiem, pilnveidojot slimnīcu tīklu, primārās veselības aprūpes sniegšanu, ieviešot uz pacientu orientētu valsts veselības apdrošināšanu.
JV, AS un NA apņemas pilnveidot valsts pārvaldību esošo resursu ietvaros, iedibinot elastīgus horizontālās sadarbības mehānismus.
Partijas arī vienojušās izveidot Klimata un enerģētikas ministriju, kas atbild par klimata pārmaiņu un enerģētikas politikas ieviešanu, noteikt Ekonomikas ministriju kā atbildīgo par nodarbinātības politiku, noteikt Labklājības ministriju kā atbildīgo par bērnu atbalsta politiku, noteikt vienu atbildīgo ministriju par informācijas un komunikāciju tehnoloģiju politiku.
Politiskie spēki apņemas pēc šī memoranda parakstīšanas izstrādāt valdības deklarāciju un rīcības plānu, kurā tiks izvērstas un paplašinātas memorandā minētās prioritātes un valdības darāmie darbi
Memorandā ir īpaši izcelti koalīcijas sadarbības punkti valdības veidošanā. Valdības deklarācija ietvers izvērstu mērķu detalizāciju, aptverot visus būtiskos valdības darāmos darbus, teikts memorandā.
Latvijas Universitātes profesors Juris Rozenvalds Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” skaidroja, ka koalīcijas memorands ir tikai “nodomu projekts”, bet par precīzākiem darbiem un detaļām jau spriedīs, veidojot valdības deklarāciju.
Viņš atzina, ka, vērtējot mediju atreferējumu par šo memorandu, viņu pārsteidza, ka tajā nekas nav teikts par nodokļu politiku un pārsteidzoši maz par sociālo labklājību, un nav nekas teikts par saliedētības politiku.
KONTEKSTS:
Turpinot 14. Saeimas koalīcijas veidošanu, partiju apvienības "Jaunā Vienotība", "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība vienojušās parakstīt sadarbības memorandu.
Nākamie koalīcijas partneri trešdien pielika punktu sarunām par sadarbības memorandu, kurās līdz šim lielākās domstarpības radīja "Apvienotā saraksta" iebildumi pret jaunas ministrijas izveidi. Panākta vienošanās, ka valdībā būs Klimata un enerģētikas ministrija, atsakoties no sākotnējā nodoma tai pievienot arī ar vidi saistītus jautājumus.
14. Saeimas vēlēšanas notika 1. oktobrī, un parlamentā kopumā tika ievēlēti septiņi politiskie spēki: JV, Zaļo un Zemnieku savienība, AS, NA, "Stabilitātei!", "Latvija pirmajā vietā" un "Progresīvie".
Jaunievēlētā 14. Saeima uz pirmo sēdi sanāca 1. novembrī. 14. Saeimas pirmajā sēdē deputāti izraudzījās Prezidija locekļus, tostarp arī par Saeima priekšsēdētāju ievēlot "Apvienotā saraksta" pārstāvi Edvardu Smiltēnu.
