Kā Latvijas Radio paskaidroja arhitekte Zaiga Gaile, pāļu atbalsta siena tika urbta teātra pagalmā kvartāla iekšienē, lai izveidotu pagrabtelpas dekorāciju noliktavai.
„Mēs ļoti atvainojamies visiem iedzīvotājiem. Protams, tas ir nepatīkami, bet tās lietas ir labojamas.
Tikko būs jauni risinājumi, mēs turpināsim darbus, bet pagaidām mēs plānus nemainām.
Kritiskā vieta ir pagalma dziļākajā stūrī, kur projektā paredzētas skatītāju un mēģinājumu zāles, kā arī dekorāciju noliktava pagrabstāvā. Šajā vietā tika veidota pāļu atbalsta siena, kas stiprinātu blakus māju pamatus un veidotu pagrabstāvu jaunajām telpām. Urbjot pāļus, radās sēšanās.
Plaisas apkārtējos namos gan redzamas arī tāpat. Apbūve šajā Rīgas centra apvidū ir vēsturiska un ļoti blīva. Jau pirms būvdarbu sākuma apkārtējo namu sienās izveidotas atzīmes, lai fiksētu iespējamu sēšanos. Īpaši mērījumi regulāri tika veikti arī vecajām plaisām.
Plaisas tiek novērotas, vai tās nepaliek platākas. Tās mājas arī ir ar švakiem pamatiem, un, kad tik tuvu strādā, tā ir riska zona. Bet viss būs kārtībā. (..) Mēs tagad mazliet mainām tehnoloģiju, veicam papildu ģeoloģisko izpēti. Tajā stūrī ir dekorāciju noliktavas Jaunās zāles pagrabā. Es ceru, ka mēs neko nemainīsim. Bet, ja mainīsim, tad dekorāciju noliktavas būs mazliet mazākas. Bet tas attiecas tikai uz pagrabstāvu,” skaidro Gaile.
Cik lielā mērā konstatētās problēmas iekavēs teātra pārbūvi, pagaidām nav skaidrs. Būvnieki saka, ka kopējo darbu termiņu šī kavēšanās, visticamāk, neietekmēs.
Projekta būvnieka pilnsabiedrības "Rere būve 1" būvniecības projekta direktors Valdis Koks Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” gan norādīja, ka piemērotāko risinājumu darbu turpināšanai kopā ar projekta autoriem varētu rast pāris nedēļu laikā.
Viņš stāstīja, ka izvēlētā paļu urbšanas metode ir saudzīgākā iespējama, bet darbu laikā konstatēta neliela sēšanās 1-6 milimetru robežās. “Drošība pirmajā vietā, tāpēc apturējām šos darbus, lai noskaidrotu visus potenciālus risinājumus un darbus varētu pareizi atsākt,” sacīja Koks.
Pāļus urba iekšpagalmā, kur demontēja vecās palīgēkas, lai izbūvētu jaunu ēku ar pazemes stāvu. Pašlaik ir vairākas idejas, kā varētu saudzīgāk turpināt darbus, viens no variantiem ir samazināt topošās būves platību, tad darbi notiktu tālāk no kaimiņu ēku sienām, atklāja Koks.
Būvinženieris, kurš nodarbojas ar ēku konstrukciju projektēšanu, Gatis Vilks raidījumā “Pēcpusdienā” sacīja, ka blīvi apbūvētajās vietās būvniecības laikā ietekme uz blakus ēkām būs vienmēr, vai tā būs lielāka vai mazāka, ir atkarīga no darbiem un no blakus ēku tehniska stāvokļa, bet pilnībā uzbūvēt māju, kaimiņu ēku neietekmējot, nav iespējams.
Viņš atzina, ka sēšanas 1-6 milimetru robežās nav maza, bet “bieži sastopama arī lielāka”.
KONTEKSTS:
Jaunā Rīgas teātra ēka Rīgā, Lāčplēša ielā, piedzīvo pārbūvi, kas pēc vairākkārtējas atlikšanas sākta 2018.gada septembrī. Iecerēts, ka pēc pārbūves teātra telpu apjoms un skatītāju vietu skaits divkāršosies. JRT pārbūves projekta autori ir "Zaigas Gailes birojs un partneri".
Ēkas rekonstrukciju plānots pabeigt līdz 2021.gada sākumam. Teātra nama būvniecības izmaksas ir 29 miljoni eiro, no kuriem nepilni 10 miljoni tiks izlietoti būvuzraudzībai, būvniecības tehnoloģijām un aprīkojumam, kā arī, lai apmaksātu ārvalstu ekspertu darbu.
Tikmēr JRT darbs pārcelts uz pagaidu telpām bijušajā Tabakas fabrikas ēkā, kas tika pielāgotas teātra vajadzībām.
