Saeimas kārtības rullis paredz, ka nākamā Saeima savā pirmajā sesijā var lemt par to likumprojektu skatīšanas turpināšanu, kurus iepriekšējais sasaukums izskatījis vienā vai divos lasījumos. Ja Saeima nolemj turpināt likumprojekta izskatīšanu, tā nosaka atbildīgo komisiju un priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Šādā kārtībā atbildīgajai komisijai nodotais likumprojekts tiek uzskatīts par pieņemtu pirmajā lasījumā.
Nepabeigto likumprojektu skatīšanu var rosināt Valsts prezidents, Ministru kabinets, Saeimas komisijas vai ne mazāk kā pieci deputāti. Savukārt 12. Saeimai iesniegtās iedzīvotāju iniciatīvas automātiski pārņems Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija, skaidroja parlamenta Preses dienestā.
13. Saeimai tostarp būs jālemj, vai turpināt skatīt ieceri par iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu, Svētā Pētera baznīcas īpašumtiesību sakārtošanu, elektroenerģijas obligātā iepirkuma izlietojuma plašāku kontroli u.c.
Kopumā 12. Saeimas pilnvaru laikā izskatīšanai parlamenta komisijās tika nodoti 1190 likumprojekti, no tiem 883 bija iesniedzis Ministru kabinets, 191 - Saeimas komisijas, bet 113 - Saeimas deputāti. Vēl 12. Saeimā trīs likumdošanas iniciatīvas bija iesniedzis Valsts prezidents. Kopumā 12. Saeima kopš sanākšanas 2014. gada 4. novembrī pieņēmusi 187 jaunus likumus un veikusi grozījumus 803 likumos. Otrreiz caurlūkoti 11 likumi.
Šobrīd jaunievēlētās partijas vēl turpina diskusijas par Saeimas komisiju vadību un sastāvu.
Saeimas Prezidijs un Frakciju padome ceturtdien, 9. novembrī, vienojās, ka frakcijas savus pārstāvjus darbam Saeimas komisijās var izvirzīt līdz šā gada 15.novembra plkst. 17.00. Tāpat sēdes dalībnieki vienojās par parlamenta pastāvīgo komisiju izveidošanas principiem.
Noteikumi, kas reglamentē Saeimas pastāvīgo komisiju izveidošanu, vēl jāpieņem Saeimas ārkārtas sēdē, ko plānots sasaukt 13. novembrī. Savukārt Saeimas ārkārtas sēde, kurā apstiprinās Saeimas komisiju sastāvu, tiks sasaukta 20. novembrī.
Uz Saeimas Budžeta un finanšu komisijas vadību pretendē Jaunā konservatīvā partija (JKP), bet to vēlas arī „KPV LV” un „Attīstībai/Par!”. "KPV LV" savā pārziņā vēlas pārņemt arī Juridiskās komisijas vadības grožus.
Apvienība „Attīstībai/Par!” vēlētos darboties komisijās, kas atbild par tādām reformu jomām kā veselības aprūpe, izglītība, pašvaldības. Par prioritāti apvienība uzskata arī budžeta politiku. „Attīstībai/Par!” līderi vēlētos uzņemties arī Eiropas lietu komisijas vadītāja amatu.
Nacionālā apvienība par savu prioritāti uzskata Ārlietu komisiju. Apvienības Saeimas frakcijas vadītājs Raivis Dzintars apstiprināja, ka par komisijas vadītāju varētu virzīt Rihardu Kolu. Savukārt "Saskaņa" vēlas virzīt Vitāliju Orlovu par Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšsēdētāju. Ilgtspējīgas attīstības komisijas vadīšanu "Saskaņa" grib uzticēt deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.
Pēc neoficiālās informācijas, Zaļo un Zemnieku savienība varētu vadīt Tautsaimniecības, kā arī Nacionālās drošības komisiju. Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas vadību varētu pārņemt „Jaunās Vienotības” pārstāvis Andrejs Judins.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli Saeimā darbojas 16 komisijas un to izveidošanas principus nosaka Saeima.
