Turklāt gandrīz pusi no Saeimas veidos trīs politiskie spēki, kas dibināti salīdzinoši nesen un parlamentā nav strādājuši.
Pieprasījums pēc cilvēkiem, kas nav bijuši pie varas – tieši tā var raksturot sabiedrības noskaņojumu šajās vēlēšanās. Jau iepriekš to prognozēja dažādas aptaujas. Provizoriskie vēlēšanu rezultāti liecina, ka trīs partijas, kas katra savā veidā pārstāvēja šo vēlētāju noskaņojumu – Jaunā konservatīvā partija (JKP), “KPV LV” un “Attīstībai/Par!” pavisam Saeimā ieguvušas 45 no simt vietām.
“Tuvākajos četros gados visa tauta redzēs, kā patiešām ir iespējams strādāt. Mēs jau šobrīd esam nodrošinājuši, ka vienkārši tāpat nebūs iespējams sashēmot un izlaupīt, tāpēc, ka mēs jau tur esam,” vēlēšanu naktī uzsvēra JKP līderis Jānis Bordāns.
Visi trīs jaunie politiskie spēki, kuri iekļuvuši Saeimā, ieguvuši ļoti līdzīgus rezultātus. “KPV LV” un Jaunā konservatīvā partija katra Saeimā būs pārstāvēta ar 16 deputātiem, bet “Attīstībai/Par!” – ar 13.
“Acīmredzot šajās vēlēšanās nav bijis vienas lielas ziņas, par ko Latvijas vēlētāji būtu gatavi balsot, agrāk tā bieži vien ir bijis, ka ir viena liela tēma, kas ir svarīgākā lieta, ko uzskata, kas ir jārisina,” sprieda “ Attīstībai/Par!” līderis Juris Pūce.
“Un otra lieta – par spīti tam, ka ir objektīvi rādītāji, kas rāda, ka Latvijas ekonomikā tik slikti nemaz nav, - īss vērtējums valdībai ir ļoti slikts, valdība ieguvusi pārliecinošu mazākumu no balsīm. Un šādā situācijā starp pārējām (opozīcijas) partijām nebija viena alternatīva opozīcijas partija, kas uzrunātu cilvēkos esošo lielo prasību pēc pārmaiņām,” piebilda Pūce.
Jaunā konservatīvā partija priekšvēlēšanu periodā sevi pozicionējusi kā pretmetu valdošajai Zaļo un Zemnieku savienībai. Balsojot par konservatīvajiem, vēlētājam vispirms tika solīta cīņa pret korupciju. Ticamību šiem solījumiem piešķīra, piemēram, tādi deputātu kandidāti kā bijusī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbiniece Juta Strīķe.
“Ja nebūs pārējās partijas uz mūsu principiālajiem jautājumiem, kas ir tiesiskums, gatavas, tad veidojiet valdību ar “Saskaņu” un tieciet paši galā. Ja būs saprātīgi uzstādījumi, tiksim galā. Esam spējuši rast kompromisu,” vēlēšanu naktī pauda Bordāns.
“Attīstībai/Par!” šajās vēlēšanās nāca ar liberālāko piedāvājumu un virkni sabiedrībā pazīstamu cilvēku, kas iepriekš nav bijuši politikā. Visticamāk, tā bija alternatīva tiem, kas iepriekš bija balsojuši par “Vienotību”, bet šajās vēlēšanās vairs to nevēlējās darīt.
“Ir piesardzīgs optimisms, pacilātība, un par ko tā ir - mēs redzam šajos pagaidu rezultātos, ka Latvijas iedzīvotājs vēlas pārmaiņas. Pārmaiņas, kas ir gudras, ir saprātīgas un vērstas uz modernu valsti,” sacīja “Attīstībai/Par!” līderis Daniels Pavļuts.
Savukārt partija “KPV LV” šajās vēlēšanās bija kā balsojums pret visiem pārējiem. Šī partija ar savu taktiku sevi virzījusi kā populistisku spēku. Šāda uzvedība vairākus gadus guvusi neapmierināto vēlētāju atbalstu vairākās Eiropas valstīs un ASV.
“Mēs esam tikuši uz jaunas, platas, jaudīgas vismaz četru joslu šosejas. Mēs varam svinēt. Bet mums ir jāsaprot, ka valdības veidošanas sarunas nebūs vieglas. Katra no septiņām partijām gribēs savu kumosiņu, un var palikt tā, ka arī nekas nemainīsies,” vēlēšanu naktī pauda “KPV LV” līderis Artuss Kaimiņš.
Bez pieredzes politikā ir aptuveni puse deputātu no dažādiem sarakstiem.
Neoficiālie aprēķini, balstoties uz provizoriskajiem CVK datiem no 1078 iecirkņiem no 1078
Dati: CVK. Atjaunots: 07.10. 16:57
Saskaitīti 1078 iecirkņi no 1078
