Partiju apvienības «Jaunā Vienotība» atbildes uz 20 LTV jautājumiem.
1.Vai un kādā veidā plānojat mazināt valsts pārvaldi?
a) Iedzīvotājiem un uzņēmumiem draudzīga e-pārvalde mazinās nepieciešamību pēc ierēdņu iesaistes un manuāla darba papīra dokumentiem;
b) Liegums pieprasīt informāciju, kas jau ir iestāžu datubāzēs, mazinās iestāžu apmeklētāju skaitu;
c) Atbalsta funkciju centralizācija (un centralizētais iepirkums, ja iespējams un racionāls ārpakalpojums), lai katrai iestādei nav nepieciešamība nodarbināt, piemēram, grāmatvežus, kurjerus un apkopējus;
d) Elastīga darba apmaksas sistēma valsts pārvaldes darbiniekiem radīs iespēju ar mazāk cilvēkresursiem padarīt lielāku darba apjomu;
e) Funkciju, procesu un normatīvo aktu audits, mērķtiecīgi strādājot pēc iespējami ātrāk, vieglāk izpildāma normatīvā regulējuma, ar mazāk izņēmumiem, nozīmēs mazāk cilvēku, kas nepieciešami šo funkciju veikšanai. Pārskatīt valsts aģentūru lietderību un efektivitāti.
2. Vai un kādā veidā plānojat mazināt pašvaldību administrācijas?
Pašvaldību efektivitāti un mazāku naudas tērēšanu administrācijām, pirmkārt, panāksim ar lielāku, spēcīgāku un bagātāku novadu izveidošanu - ir pienācis laiks jaunai reģionālai reformai, samazinot tādā veidā arī administrāciju skaitu visā Latvijā. Tā rezultātā būtiski palielināsies tas pašvaldībām pieejamais finansējums, kuru novirzīt ceļiem, ielām, skolām un bērndārziem, un nevis tikai sevis uzturēšanai.
3. Nosauciet trīs ministrijas, pār kurām noteikti gribētu uzņemties politisko virsvadību?
Partiju apvienībā JAUNĀ VIENOTĪBA ir spēcīgi ministru kandidāti visās nozarēs, mēs esam gatavi uzņemties atbildību par valsti, lai turpinātu veidot Latviju par stipru nacionālu, eiropeisku, sociāli taisnīgu valsti un celtu tautas labklājību. Ja jānosauc tikai dažas nozares, par kurām JAUNĀ VIENOTĪBA primāri vēlētos uzņemties politisko atbildību, tad tās būtu izglītības, ārlietu un tieslietu ministrijas.
4.Vai un kādā veidā ir jāmaina Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbs?
KNAB darbu, nosakot tā funkcijas, reglamentē Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likums. Uzskatām, ka nav pamata pārskatīt biroja funkcijas un statusu. Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijas deputātiem ir iespēja redzēt un apliecina, ka KNAB strādā aktīvi, pastāvīgi saīsinās krimināllietu izmeklēšanas un administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanas laiks. Pirmo reizi KNAB vēsturē, lai pilnveidotu kontroli pār politisko partiju priekšvēlēšanu kampaņām, sabiedrībai ir piedāvāts izmantot speciālu mobilo telefonu aplikāciju "Ziņo KNAB". Vēlētos, lai birojs būtu aktīvs ne tikai pamatfunkcijas veikšanā, bet arī komunikācijā ar sabiedrību, sniedzot plašāku informāciju par pretdarbības korupcijas plāniem, aktivitātēm, par paveikto. Šādai informācijai pamatā jābūt publiskotai pēc KNAB iniciatīvas, nevis atbildot uz sabiedrības reakciju vai žurnālistu jautājumiem. Birojam jābūt pamanāmam gan veicot savas funkcijas, gan publiskā telpā.
5. Vai Latvijai ir jāpaliek Eiropas Savienības un NATO sastāvā?
Jā. JAUNĀS VIENOTĪBAS programmā ir teikts daudz vairāk - ka Latvijai jābūt Eiropas Savienības kodolā, un mēs iestājamies par Eiropas Savienību kā spēcīgu nacionālu valstu savienību. Savukārt dalība NATO ir Latvijas valsts drošības un aizsardzības priekšnoteikums. Kā norādījis ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, “pēc neatkarības atgūšanas, rūgtas pieredzes mācīti, Lietuvas, Latvijas un Igaunijas politiķi un diplomāti daudz darīja, lai pēc iespējas ātrāk pievienotos NATO un Eiropas Savienībai. Mēs paspējām! Bija brīži, kad Latviju uzskatīja par Baltijas vājo posmu. Līdz šim mēs ar savu rīcību, dažreiz gan sasparojoties pēdējā mirklī, esam pierādījuši, ka tā nav.”
6. Ko plānojat mainīt pašreizējā vecuma pensiju sistēmā?
Esošās pensiju sistēmas ļoti liela priekšrocība, ko atzīst arī starptautiskie eksperti, ir tās ilgtspējība, bet JAUNO VIENOTĪBU neapmierina pašreizējais pensiju apmērs, kas ir radies zemo sociālo iemaksu un zemās līdzdalības dēļ. Tādēļ kardinālas izmaiņas pašā pensiju sistēmā nav nepieciešamas; veicami vien uzlabojumi. Piemēram, šī gada indeksācijā un arī turpmākajās tiks iekļauts darba stāžs. Pensiju apjoma nozīmīgu palielinājumu var panākt divos galvenajos virzienos. Pirmkārt, iekļaujot sociālo iemaksu veikšanā visus Latvijā strādājošos. Modelējot šādu makroekonomisko stāvokli, esam nonākuši pie secinājuma, ka mazās pensijas varētu pieaugt par 50-70 eiro mēnesī. Otrkārt, krasa tautsaimniecībā strādājošo ienākumu palielināšanās. JAUNĀ VIENOTĪBA piedāvā radīt apstākļus, lai tuvākajā nākotnē vidējais atalgojumu valstī sasniegtu līdz 1500 eiro mēnesī, krasi palielinot to strādājošo skaitu, kas saņem atalgojumu līdz 1000 eiro mēnesī. Pensiju indeksācija ietver sevī 50% no algu pieauguma valstī. Tas nozīmē - sasniedzot 1500 eiro vidējo algu, pensiju pieaugums varētu būt 200 eiro un vairāk mēnesī. Papildus jāpalielina minimālo pensiju apmērs līdz 100 eiro mēnesī.
7. Ko plānojat mainīt pašreizējā ģimeņu atbalsta (materiālā) sistēmā?
Mūsu finansiālais atbalsts jaunajām ģimenēm bērnu kopšanas atvaļinājuma laikā finansiālās aizvietošanas ziņā ir viens no trīs augstākajiem Eiropas Savienībā. Taču šis atbalsts ir nepietiekams bērnam pēc pusotra gada vecuma, un tas ietver bērnudārzu problemātiku, kvalitatīvas izglītības pieejamību, kompetencēs balstītu izglītības programmu pieejamību, valsts apmaksātu augstskolu programmu pieejamību, mājvietas nodrošināšanu jaunajām ģimenēm, atrautību no darba tirgus bērna kopšanas laikā u.c. Lai šīs problēmas risinātu, JAUNĀ VIENOTĪBA plāno palielināt atbalstu veiksmīgi strādājošajai mājokļu programmai, dot iespēju vecākiem, kas kopj bērnu, strādāt nepilnu darba slodzi, lai nezaudētu saikni ar darba tirgu, sadarbībā ar pašvaldībām veicināt bērnudārzu pieejamību, palielināt budžeta vietu skaitu augstskolās, maksas sektorā veidot kredītu dzēšanas sistēmu, ja kredītu ņēmušais strādā valstī noteiktajos reģionos un profesijās, kā arī veidot kompetencēs balstītu izglītību.
Uzskatām, ka jāpalīdz arī tiem bērniem, kuri ir zaudējuši ģimenes. Tādēļ turpināsim bērnunamu likvidācijas programmu, dodot iespēju bērniem augt ģimeniskā vidē, sniedzot finansiālu un praktisku (veselība, uzvedības konsultācijas, psihologa atbalsts utt.) atbalstu audžuģimenēm, aizbildņiem un adoptētājiem.
8. Vai un kādā veidā jāierobežo ātro kredītu bizness Latvijā?
Ņemot vērā Latvijas kopējā finanšu sektora risku samazināšanu, uzmanība ir jāvērš uz visu kreditēšanas sektoru un tā regulējuma pilnveidošanu un pastiprināšanu. Nozares regulējumā jābūt efektīviem līdzekļiem, piemērojot sabalansētu un nediskriminējošu regulējumu visam kreditēšanas sektoram, kas ietver kā banku sektoru, tā nebanku kreditētājus un arī dažādus alternatīvo finanšu pakalpojumu sniedzējus, piemēram, strauji augošo fintech sektoru. Īpaša uzmanība jāvērš kreditēšanas sektorā pieņemto lēmumu caurspīdīgumam, nodrošinot un pastiprinot klientu maksātspējas pārbaudes, informācijas savstarpēju apmaiņu visu kreditētāju starpā, kā arī pastiprinot regulējumu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanas jomā.
9. Vai un kādā veidā jāierobežo azartspēļu bizness Latvijā?
JAUNĀ VIENOTĪBA uzskata, ka azartspēles ir negatīvas sociālas konsekvences izraisošs uzņēmējdarbības virziens, kurš būtu stingri jākontrolē un jāierobežo. Spēļu zāļu pieejamība būtu vēl vairāk jāierobežo, padarot tās daudz grūtāk aizsniedzamas. Līdzīgi, kā ar tabakas izstrādājumiem, pie katras no azartspēļu norises vietām jābūt brīdinājumiem par riskiem izraisīt atkarību.
10. Nosauciet trīs pasākumus ekonomikā, kas varētu būtiski uzlabot valsts budžeta ieņēmumu daļu?
Cīņa ar ēnu ekonomiku (nozaru ģenerālvienošanās, reversā PVN plašāka piemērošana utt.), mērķtiecīgi ieguldījumi AI un zinātnē, uzņēmējdarbības tiesiskās vides sakārtošana( efektīvāks tieslietu process, maksātnespējas jomas sakārtošana utt.), Altum iespēju paplašināšana.
11. Vai atbalstāt Kopdzīves likumu, kas dotu tiesisku attiecību pamatu arī homoseksuāliem pāriem?
JAUNĀ VIENOTĪBA apņemas pieņemt faktiskās kopdzīves regulējumu. Tas ir minēts partiju apvienības priekšvēlēšanu programmā.
12. Vai uz nākamo termiņu Latvijai ir vajadzīgs cits Valsts prezidents? Kādiem jābūt kritērijiem?
Jā, jaunievēlētajam Latvijas parlamentam ir jāspēj ievēlēt tādu Valsts prezidentu, kuram ir pieredze darbam starptautiskā mērogā, lai Latvijas valsts pirmā amatpersona spētu mūsu valsti veiksmīgi pārstāvēt jebkurā forumā pasaulē. Obligāts nosacījums, ievēlot nākamo Valsts prezidentu - Saeimā tam ir jābūt atklātam balsojumam, izslēdzot jebkādu politisko aizkulišu tirgošanos par to.
13. Vai izdevumi aizsardzībai tuvākajos gados jāpalielina līdz 2,5% no IKP?
Jā. JAUNĀS VIENOTĪBAS programma paredz pakāpeniski palielināt aizsardzības budžetu līdz 2,5% no IKP (optimāli līdz 2024. gadam). Ģeopolitiskā situācija ir trausla un tā prasa ne tikai paļaušanos uz sabiedrotajiem, bet arī pašiem savu aizsardzības spēju stiprināšanu. Ir nepieciešamas lielākas investīcijas, lai nodrošinātu NATO un Eiropas Savienības spēju stiprināšanu. Šis jautājums ir Latvijas drošības interesēs. Savukārt, investējot reģiona drošībā, mēs arī veidojam stabilu vidi ekonomiskajai izaugsmei un mūsu iedzīvotāju labklājībai.
14. Kādas izmaiņas kopumā esat iecerējuši nodokļu un nodokļu iekasēšanas jomā?
Precizējums:
Partija precizēja atbildi uz 14. jautājumu.
12.09.2018.
15. Vai jāpaplašina preču un pakalpojumu loks, kam piemērot samazinātu PVN? Kam konkrēti?
PVN samazināšana palielina nevienlīdzību sabiedrībā, jo no tās visvairāk iegūst turīgākā sabiedrības daļa, tādēļ iespējams, ka samazinātā PVN likme būtu piemērojama tikai nozarēs, kurās nodokļu salīdzinoši neproporcionālu nodokļu slogu sastāda darbaspēka nodokļi un VSAOI, bet tikai, ja nozarē ir noslēgta ģenerālvienošanās par minimālās algas apmēru (viesmīlība, ēdināšana utt.)
16. Kurus politiskos spēkus jūs uzlūkojat kā sabiedrotos un kurus nē, strādājot vienā valdībā?
Partiju apvienības JAUNĀ VIENOTĪBA Ministru prezidenta amata kandidāts Krišjānis Kariņš nesaredz nekādas iespējas sadarbībai ar Saskaņu. Ar citām valstiski domājošām 13. Saeimā ievēlētajām partijām, kuras iestājas par demokrātiskas Latvijas attīstību un eiroatlantiskā kursa nemainību, būs jāsēžas pie viena galda, lai vienotos par konkrētiem nākamās valdības darba uzdevumiem un sasniedzamajiem mērķiem.
17. Vai un kādā veidā mazināsiet OIK elektrības rēķinos?
JAUNĀ VIENOTĪBA uzstās uz to, lai OIK tiktu nevis mazināts, bet blēdīgās OIK shēmas tiktu likvidētas un OIK maksājumi tiktu atcelti pilnībā. To iespējams panākt, īstenojot ekonomikas ministra A.Ašeradena izstrādāto rīcības plānu OIK maksājumu sistēmas atcelšanai, kas ļaus jau 2022.gadā pilnībā izbeigt OIK maksājumus elektrības lietotājiem, kas kopējo elektrības rēķinu samazinās vismaz par 10%.
18. Vai un kas turpmāk būtu maināms nekustamā īpašuma nodokļa jomā (NĪN)?
Pieņemot jauno nodokļu reformu, mēs apņēmāmies ievērot principu, ka turpmākos 3 gadus būtiskas izmaiņas nodokļu jomā neveiksim. Tomēr, runājot par iespējamiem uzlabojumiem NĪN jomā, redzam to sekojoši - nosakot īpašuma ar NĪN apliekamo vērtību, būtu vairāk jābalstās uz konkrētā īpašuma tirgus vērtību vai iespējams, jāatsakās no mājokļa aplikšanas ar nodokli, bet ar NĪN jāapliek tikai zeme. (tiem maksātājiem, kuriem ir objektīvas grūtības nomaksāt NĪN, varētu piemērot šī nodokļa atlikto maksājumu līdz īpašuma atsavināšanas brīdim).
19. Vai atbalstāt plānoto pāreju mazākumtautību skolās uz mācībām tikai latviski?
Tieši ar partiju apvienības JAUNĀ VIENOTĪBA izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska aktīvo pozīciju un rīcību ir panākta būtiska latviešu valodas lomas nostiprināšana visā izglītības sistēmā, sākot no bērnudārza līdz augstskolai:
- Mazākumtautību vidusskolās izglītība tiek iegūta latviešu valodā;
- Būtiski palielināta latviešu valodas loma pamatizglītība, sākumskolā un bērnudārzā;
- Novērsta nevienlīdzība privātajās un valsts augstskolās. Turpmāk arī privātajās augstskolās studiju programmas jānodrošina latviešu valodā vai kādā no ES oficiālajām valodām, nevis krievu valodā;
- Eksāmeni pamatskolā un vidusskolā tikai latviešu valodā.
20. Nosauciet trīs galvenos pasākumus, lai uzlabotu veselības aprūpes sistēmu Latvijā?
Papildus finansējums veselības nozarei, kā papildus finansējuma avotu izskatot esošo nodokļu pārdali, piemēram, iedzīvotāju ienākuma nodokli, no kura pakāpeniski daļa 2-5% apmērā būtu jānovirza veselības aprūpei, vienlaikus atbrīvojot pašvaldības no veselības pieejamības funkcijas nodrošināšanas. Svarīgi ir celt atalgojumu mediķiem, ārstam būtu jāpelna vismaz tik, cik Saeimas deputātam. Gan ārstu atalgojumam, gan veselības aprūpes iestādes, kurā tie strādā, finansējumam jābūt atkarīgam no kvalitātes. Pakalpojums ir jāsniedz tur, kur sasniegti visaugstākie kvalitātes rādītāji. Jāievieš princips , kur medicīnas pamatpakalpojumos nav kvotu sistēma, bet nauda seko pacienta izvēlei, kur saņemt diagnostiku un ārstēšanu, kas atbilst valsts noteiktajiem standartiem. Vienlaikus Veselības ministrijai jāizstrādā veselības aprūpes stratēģiskais attīstības plāns vismaz 10 gadiem , ņemot vērā iedzīvotāju skaitu, valsts finansējumu, nozares attīstību un pieejamos resursus, jāizskata iespēja gūt valstij lielāku ietekmi stratēģiski svarīgo veselības aprūpes iestāžu pārvaldībā.
