Viņš atzina, ka jaunajiem ārstiem tagad ir neticības un vilšanas sajūta, jo iepriekš likumā bija noteikta pakāpeniska algu celšana, bija plāns līdz 2022. gadam, un divus gadus tas arī tika pildīts, taču nākamā gada budžeta projektā nav paredzēts finansējums solītajam algu palielinājumam par 20%.
Valdība vienojās Veselības ministrijas (VM) prioritātēm atvēlēt 50 miljonus eiro, tostarp 43 miljoni paredzēti mediķu algām, lai gan VM mediķu algām prasīja vairāk – 120 miljonus eiro.
Rācenis norādīja, ka mediķu pārstāvji darba grupās strādāja pie tā, kā solīto finansējumu sadalīt, un tad politiķi pēkšņi paziņoja, ka šāda finansējuma nebūs, “sajūta, ka tas bija skaidrs jau iepriekš” un mēs “esam strādājuši kā muļķīši pie tā, ko nerealizēs”.
“Tad būtu labāk, ja Saeima jau pērn decembrī teiktu uzreiz – “ziniet, iepriekšējā Saeima sastrādājusi ziepes, mēs to nevarēsim īstenot”,” uzsvēra Rācenis.
“Sajūta tāda, ka īsti nesaproti, vai tev stāsta patiesību vai melo, vai būs vai nebūs,” piebilda Jauno ārstu asociācijas pārstāvis.
Tāpēc asociācija sāka plānot protesta akciju. Rācenis stāstīja, ka tas nebūs streiks, jo tas nebūtu efektīvs – asociācijā ir aptuveni 220 biedri un likums ļautu streikot 51% no viņiem, un, ja kādā nodaļā viens ārsts nestrādās, “baidos, ka tas viņiem pašiem būs vairāk problemātiski”.
Kāda tieši būs protesta akcija, Rācenis neatklāja, vien norādīja, ka tā arī nebūs iziešana ielās, “jo tu aizej, pabļauj, bet vai tam ir kāda jēga”.
Akcija būšot “abstraktāka” un aptvers visu Latviju, lielu daļu medicīnas iestāžu. Akciju rīkos kopā ar Latvijas Ārstu biedrību, pastāstīja Rācenis.
Jaunie ārsti cer, ka akcija dos rezultātus un Saeima tomēr atvēlēs lielāku finansējumu mediķu algām.
“Ceram, ka sapratīs, ka dot solījumus, kurus nevar pildīt, nav jēdzīgi. Labāk nevajag tādus solījumus dot,” sacīja asociācijas vadītājs.
KONTEKSTS:
Pērn Saeimas deputāti, tostarp vairāki esošās valdības ministri, likumā noteica, ka arī 2020. gadā algām jāaug par 20%. Taču vienojoties par to, ko var un ko nevar izdarīt ar 2020. gada valsts budžetu, valdība saprata, ka to nav iespējams izdarīt.
Valdības nolemtais nozīmē, ka medicīnas darbinieku algu pieaugums varētu būt uz pusi mazāks. Ja pildītu šo likumu, tad nākamgad tikai šiem mērķiem papildus vajadzētu 191 miljonu eiro. Bet visai nozarei papildus atvēlēti vien 50 miljoni.
Lielākā daļa no šīs valdības ministriem pērn, kad Saeimā tika pieņemts lēmums par mediķu algu celšanu, paši bija Saeimas deputāti. Taču šobrīd politiķi izvairās no paškritikas, runājot par tā laika lēmumu, kuru nav iespējams izpildīt.
