Daudzajās ES institūcijās katru gadu nonāk vairāki tūkstoši stažieru. Konkurss ir liels. Piemēram Eiroparlamentā no 25 000, kas katru gadu piesakās, – tiek atlasīti 600. Arnolds Eizenšmits piecus mēnešus pavadījis parlamenta Tautas partijas grupā. “Mana darba diena parasti sākās pusdeviņos un ilgst līdz pusseptiņiem. Es palīdzu gatavot preses relīzes, palīdzu pārvaldīt sociālo mediju kontus, reizēm esmu nodrošinājis tulkojumus un esmu arī rakstījis politiskus ziņojumus par aktualitātēm,” stāsta Eizenšmits.
Viņš ir beidzis 1.ģimnāziju, “Erasmus” programmas ietvaros mācījies Lisabonas Universitātē, bakalaura grādu politikas zinātnē ieguvis Madridē, un maģistru - prestižajā Londonas Ekonomikas augstskolā. Runā trīs svešvalodās. Tomēr Eizenšmits atzīst, ka jauniešu vidū interesēties par politiku nav stilīgi. “Politika tiek uztverta kā kaut kas netīrs un nepatīkams. Tas ir nepareizi, jo es redzu, ka darbs, kas šeit notiek, ir patiešām profesionāls un ļoti augsta līmeņa,” norāda Eizenšmits.
Viņš pats gan vēl nedomā pēc stažēšanās Eiroparlamentā doties politikā. Tomēr pieredze ar stažieriem liecina – daži šeit atgriežas. Visražīgākie šai ziņā bijuši Roberta Šūmana fonda izvēlētie stažieri. “Jā, daži ir bijuši, kas vēlāk kļuvuši par Eiropas Parlamenta deputātiem un pat premjeriem,” saka Eiropas Parlamenta Tautas partijas personāla daļas vadītājs Romēns Strasers.
Tikai dažiem no stažieriem pēc pieciem šeit pavadītajiem mēnešiem tiek piedāvāts darbs ES institūcijās, vairumam tas kalpo par ieejas biļeti profesionālākā karjerā citur. “Cilvēki vēlas ienākt darba tirgū. Jāatzīst, ka situācija ir pavisam citādāka nekā Latvijā 1990. gados – ja biji 21 gadu vecs, tad varēji bezmaz būt par bankas prezidentu. Šajā gadījumā ir tā, ka jaunam cilvēkam, kurš pabeidzis izcili universitāti, vēl ir jāpierāda sevi, jāiegūst kontakti un sakari. Eiropas Parlaments ir izcila vide, kur var gūt dažādus kontaktus, sakarus, pieredzi, un tas palīdz veidot tālāk karjeru,” saka Eiropas Parlamenta Tautas partijas komunikāciju padomnieks Ģirts Salmgriezis.
Pie tam šī iespēja ir apmaksāta – stažieri saņem 1100-1200 eiro mēnesī, jo dzīve un mājvietas īre Briselē ir ievērojami dārgāka nekā Latvijā.
