Otrdienas, 26. oktobra, vakarā Ārstu biedrība pieprasīja ministra demisiju, ņemot vērā Veselības ministrijas ilgstoši pieļautās kļūdas krīzes vadībā un plānoto mediķu mobilizācijas izsludināšanu.
Biedrības valdes locekļi norādījuši, ka demisijas pieprasījumus ir stingrs signāls un valdības darba vērtējums. “Es biju no tiem cilvēkiem, kuri uzskatīja, ka neuzticība jāizsaka visai valdībai. Nevis tikai veselības ministram,” sacīja Ārstu biedrības valdes loceklis, pneimonologs Alvils Krams.
Šim pieprasījumam tagad pievienojas Latvijas Māsu asociācija un Latvijas Jauno ārstu asociācija, Latvijas Radio apstiprināja abās asociācijās. Tāpat ministra demisijas pieprasīšanu atbalsta Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA), paziņojumā medijiem norādīja arodbiedrība.
Māsu asociācijas viceprezidente Ilze Ortveina Latvijas Radio norādīja: "Tās ir pavēles no augšas bez darba procesā profesionālo organizāciju iesaistītiem pārstāvjiem, un tie ir politiski lēmumi, nevis profesionālajos viedokļos balstīti lēmumi, un attiecīgi uz tiem bāzēti rīkojumi. Tas, ka ir Covid-19 un tā aizsegā var pateikt, ka tagad ir grūti un izdzīvosim visi kopā, tad ir jautājums, ko nozīmē grūti, kas tieši ir jāizdzīvo, kā tas ir iespējams? Es domāju, ka situācijā, kad tiešām kritiskais punkts ir sasniegts veselības aprūpē, to, kā izdzīvot šajās grūtībās, noteikti nevar zināt Pavļuta kungs, bet to var zināt nozares profesionāļi – tie, kuri to dara ikdienā."
Jauno ārstu biedrības valdes priekšsēdētājs Artūrs Šilovs teica: "Mēs ļoti daudz dzirdam par ziņojumiem, ka tiks pieprasīta ārvalstu palīdzība, bet šobrīd nozarei vispār nav skaidrs, vai tas ir tikai tehniskais nodrošinājums vai arī cilvēkresursi. Ja tas otrais ir apspriests kā variants, tad nav skaidrs, kā viņi varēs strādāt, ko mums ar šo darīt, kā mēs tajā būsim iesaistīti."
Šilovs arī pauda, ka aicinājumi iesaistīties Covid-19 pacientu aprūpē tiek izteikti visu laiku, tomēr jautājumi par šī darba nosacījumiem ir palikuši bez atbildes. Tāpat, pēc Šilova teiktā, liela daļa mediķu, kuri aizpildīja anketu par gatavību doties palīgā, nav saņēmuši nekādu atbildi.
"Un tad mēs caur medijiem ieraugām paziņojumu par mobilizāciju ar potenciālu kriminālatbildību. Un tā ir pārkāpta sarkanā līnija," viņš teica.
Uz to norādīja arī Ārstu biedrības prezidente, ģimenes ārste Ilze Aizsilniece: “Mums jau ir saraksts ar mediķiem, kuri ir gatavi strādāt Covid-19 nodaļās. Bet neviens viņus nav uzaicinājis.”
Veselības ministrs gan bija norādījis, ka mediķu mobilizācija būtu galējs līdzeklis: “Esam centušies panākt, lai šo ārstu iesaiste notiktu brīvprātīgi. Esam publicējuši daudz aicinājumus, vērsušies pie organizācijām, pie privātā sektora. Ar to palīdzību, kas ir apsolīta, nepietiek. Tāpēc var gadīties, ka mums nebūs variantu un būs jārīkojas, kā vakar valdības sēdē tika iezīmēts. Proti, iespējams, mums būs jāvēršas pie šī mobilizācijas risinājuma.”
Savukārt ar ministru Latvijas Radio neizdevās sazināties. Pavļuts mikroblogošanas vietnē "Twitter" gan paziņoja, ka ir sarūgtināts par Ārstu biedrības lēmumu prasīt viņa demisiju. "Paužu nožēlu par to, ka šāds demisijas pieprasījums ir izteikts. Cik man būs iespējas, centīšos pildīt man uzticētos pienākumus šīs krīzes vadībā. Par visām pieļautajām kļūdām es atvainojos. Un šobrīd es izdarīšu visu to, lai palīdzētu slimnīcām tikt galā ar šo pārslodzi," vēlāk sacīja Pavļuts.
Pavļuts trešdien plāno sasaukt veselības nozares stratēģisko padomi. Ar ārstiem plāno tikties arī premjerministrs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība").
Tikmēr vairums Latvijas Radio uzrunāto iedzīvotāju dažādu apsvērumu dēļ pauda šaubas, vai veselības ministra nomaiņa nestu kādas būtiskas izmaiņas Covid-19 pārvaldībā Latvijā. Izskanēja arī viedoklis, ka vērtējama būtu visas valdības, nevis tikai veselības ministra atbildība.
KONTEKSTS:
Ņemot vērā Veselības ministrijas (VM) ilgstoši pieļautās kļūdas krīzes vadībā un plānoto mediķu mobilizācijas izsludināšanu, Latvijas Ārstu biedrība pieprasīja Pavļuta demisiju. Biedrība aicina valdības vadītāju nekavējoties pārskatīt krīzes vadību valstī un lēmumu pieņemšanā iesaistīt veselības nozares profesionālās organizācijas un ekspertus. Ministrs atzina, ka ir sarūgtināts par demisijas pieprasījumu, un aicināja "kopīgi pārvarēt šo krīzi".
VM šonedēļ plāno valdībai iesniegt pieprasījumu mobilizācijas izsludināšanai mediķiem, un to varētu izsludināt 2. novembrī. Lēmums paredzēts, ņemot vērā krīzes situāciju Latvijas slimnīcās saistībā ar Covid-19 slimnieku skaitu. Privāto ārstniecības iestāžu darbinieki un ārpus nozares esošās ārstniecības personas saņems pavēstes par mobilizāciju. Mobilizētās ārstniecības personas nevarēs atteikties, jo citādi paredzēta kriminālatbildība. To, ka cīņā ar Covid-19 plānots mobilizēt arī privāto medicīnas iestāžu mediķus, VM valsts sekretāre Indra Dreika valdību informēja pirms nedēļas, iepazīstinot ar iecerētajiem soļiem Covid-19 krīzes pārvarēšanai slimnīcās.
Covid-19 saslimstībai Latvijā sasniedzot visu laiku augstāko atzīmi, medicīnas nozarē izsludināja ārkārtējo situāciju. Mediķi cēla trauksmi par tūlītēju nepieciešamību pēc stingriem ierobežojumiem valstī. Valdība izsludināja ārkārtējo situāciju, nosakot ierobežojumus ar mērķi palielināt Covid-19 vakcinācijas aptveri. Tomēr redzot, ka vīrusa izplatība aug un Latvija ir pirmajā vietā pasaulē Covid-19 izplatības ziņā, valdība no 21. oktobra līdz 15. novembrim ieviesa tā dēvēto "lokdaunu" un mājsēdi.
