Nākamās nedēļas sākumā plānots izsludināt konkursu uz „valsts galvenā ierēdņa”, tas ir, ietekmīgo Valsts kancelejas direktora vietu. Arī iepriekšējās Valsts kancelejas vadītājas – Gunta Veismane un Elita Dreimane – tika izraudzītas konkursa kārtībā.
Lūk, kā nepieciešamību rīkot konkursu uz Valsts kancelejas direktora amatu pamato Ministru prezidente Laimdota Straujuma („Vienotība”): „Nākošnedēļ tiks izsludināts konkurss. No vienas puses, konkursu sabiedrība vienmēr labāk uztver, un nav arī no valsts sekretāru vidus tāda kandidāta, ko varētu šeit atrotēt.”
Iepriekš gan tika apsvērta arī doma konkursu nemaz nerīkot un Valsts kancelejas vadītāju izraudzīties no ministriju valsts sekretāru vai iestāžu vadītāju vidus. Ejot šo ceļu, jauno Valsts kancelejas direktoru būtu iespējams iecelt rotācijas kārtībā.
Tomēr Straujuma no šī nodoma atteikusies: „Katrs valsts sekretārs ministrijā ir profesionālis tieši tajā jomā, kurā viņš daudzus gadus ir strādājis. Un te parādās jautājums, vai ir lietderīgi ņemt no Aizsardzības un Finanšu ministrijas speciālistus konkrētā jomā, un tad parādās problēmas konkrētā ministrijā.”
Gatavību pieteikties uz Valsts kancelejas direktora amatu publiski jau paudusi bijusī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka vietniece Juta Strīķe. Šādu iespēju apsver arī kādreizējā Sabiedriskās politikas centra „Providus” vadītāja Vita Tērauda, kura nesen piedalījās konkursā uz Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietu: „Es to apsveru, jā. Lēmumi vēl nav pieņemti. Ziniet, es pašlaik tiešām neesmu gatava komentēt sīkumos šo jautājumu. Ja es piesakos, es piesakos nopietnā procesā, kas nebūs publisks preses process sākumā. Pēc tam viņš būs publisks, bet tagad tiešām nē.”
Dreimane Valsts kancelejas direktora amatu spiesta atstāt tādēļ, ka Satversmes aizsardzības birojs ir anulējis viņai izsniegto augstākās kategorijas pielaidi valsts noslēpumam. Dreimane šo Satversmes aizsardzības biroja lēmumu ir pārsūdzējusi ģenerālprokuroram.
