Jaunzeme norādīja, ka viņa konkursā uz VID vadītāja amatu piedaloties pirmo reizi. Pieteikties konkursam uzrunāta no personāla atlases kompānijas un tam piekritusi, jo viņas redzējums sakrīt ar VID esošo stratēģiju un tajā izvirzītajām vērtībām, tostarp ir profesionalitāte, lojalitāte. "Es sevi asociēju ar šīm vērtībām, tāpēc uzdrīkstējos," teica Jaunzeme.
Ko Jaunzeme vēlas panākt VID
VID ģenerāldirektora amata kandidāte uzsvēra, ka vēlas izmantot savas prasmes dienesta vadībā, lai turpinātu VID iepriekšējās vadītājas un viņas komandas iesāktos darbus – lai VID ir klientiem draudzīga, saprotama un taisnīga iestāde.
Jautāta par prioritārajiem darbiem VID vadībā, Jaunzeme kā galveno minēja cīņu ar ēnu ekonomiku.
Tam VID nepieciešams speciāls cilvēks, kurš nodarbotos tikai ar ēnu ekonomikas apkarošanas jautājumiem un ik ceturksni atskaitītos par izmaiņām šajā jomā. Tāpat arī Jaunzeme uzskata, ka jaunajiem uzņēmējiem būtu jāpadara vienkāršāka grāmatvedības uzskaite,
"Es uzskatu, ka šobrīd tieši ieņēmumu dienestā ir nepieciešams speciāls cilvēks, kurš nodarbojas un koordinē tikai ēnu ekonomikas apkarošanas darbības. Un arī tieši, ja mēs izmērām un katram no rādītājiem, kas ir ēnu ekonomikas apkarošanas plānā, liekam pretī izmērāmu rādītāju un monitorējam katru ceturksni, lai redzam, kur mēs virzāmies.
Nākamais ir digitalizācija. Par to arī daudz ir runāts un daudz darīts VID. Bet es redzu iespēju, ka sākumā mazie un vidējie uzņēmumi varētu "online" pildīt šīs atskaites.
Nevis veidot pie sevis grāmatvedību, bet "online" pildīt. Un tieši pirmajā gadā es redzu nepieciešamību pēc īpaša atbalsta, lai mēs iepazītos un atbalstu justu tieši šis jaundibinātā uzņēmuma dibinātājs," klāstīja Jaunzeme.
Kura valdība lems par VID vadītāju?
Esošā valdība savas pilnvaras ir nolikusi, bet nākamās izpildvaras aprises pagaidām vēl ir neskaidras. Aizejošās valdības finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un Zemnieku savienība) uzskata, ka par VID vadītāju būtu jālemj jaunajai valdībai.
"Šobrīd man gan šķiet, ka ir lietderīgi pagaidīt, lai tiek iecelta jaunā valdība, un jaunajai valdībai vajadzētu uzticēt VID ģenerāldirektora apstiprināšanu vai virzīšanu.
Esošā kārtība paredz, ka komisija piedāvā ministram kandidātu un ministram ir jāvirza valdībā tā apstiprināšana. Es domāju, ka šobrīd, lai jaunā VID vadītāja būtu pilnībā leģitīma, tad ir jāpagaida," uzskata Reizniece-Ozola.
Vaicāta, cik ilgi gaidīs jaunās valdības izveidošanu, kas nozīmē, ka VID aizvien turpinās strādāt bez pastāvīgas vadības, finanšu ministre atbildēs bija izvairīga. Termiņiem esot jābūt saprātīgiem un uz tiem raudzīšoties pēc situācijas. Politiskā neskaidrība dara bažīgu arī konkura uzvarētāju.
Šobrīd neviens politiķis Jaunzemi nav aicinājis uz sarunām, tomēr viņa ir gatava ar tiem tikties, lai pēc iespējas ātrāk VID būtu jauns vadītājs.
"Esmu gatava tikties ar visiem, kas vēlētos pārrunāt manas prioritātes un uzzināt par manu redzējumu. Jebkurā brīdī un jebkurā laikā es esmu atvērta aicinājumiem ierasties un stāstīt savu redzējumu. Un es domāju, ieņēmumu dienestam ir svarīgi, ka iestāde ir bez vadības kopš marta," sacīja Jaunzeme.
Izmaksāja 22 000 eiro
Šoreiz VID vadītāja amata kandidātu uzrunāšanai un izvērtēšanai tika piesaistīts starptautisks personāla atlases uzņēmums SIA "Amrop". Tā kopumā uzrunājusi 144 pretendentus dalībai konkursā. Konkursā pieteicās kopumā 24 pretendenti, tostarp 11 kandidāti, kurus iepriekš uzrunāja personāla atlases kompānija. Viņu vidū ir arī Jaunzeme, kura konkursā saņēmusi augstāko novērtējumu. Konkursa komisija vienbalsīgi atbalstīja Jaunzemes kandidatūru, piebilda Citskovskis.
Konkurss esot izmaksājis 22 000 eiro. "Mēs redzam, ka īpaši sarežģītos gadījumos, un VID ģenerāldirektora konkurss ir īpašs un sarežģīts gadījums, es teiktu, ka šādu uzņēmumu [personāla atlases kompāniju] iesaiste attaisnojas," pārliecināts Valsts kancelejas vadītājs.
Atšķirībā no iepriekšējā konkursa, šoreiz kandidātu reputācijas riski vērtēti īpaši rūpīgi, iesaistītas arī tiesībsargājošās iestādes un par katru no pretendentiem ievāktas vismaz desmit atsauksmes.
"Mēs noteikti varam apgalvot, ka Ieva ir labākais pašlaik pieejamais kandidāts uz šo amatu," teica "Amrop" pārstāve Aiga Ārste -Avotiņa.
Vai šoreiz citiem kandidātiem bijuši reputācijas riski, to Valsts kancelejas direktors neatklāj. Par Jaunzemi šaubu neesot.
Iepriekš kandidātu atlases procedūru asi kritizēja eksperti. Arī Andris Grafs no Baltijas korporatīvās pārvaldības institūta. Bet šajā konkursā, viņaprāt, nepilnības ir novērstas.
"Visi priekšnoteikumi, lai labā procesā tiktu pie atbilstoša kandidāta, izskatās, ka tas ir veikts atbilstoši," teica Grafs. "Skatoties starptautisko pieredzi, ja ir labi organizēts process, ir piesaistīta personāla atlases kompānija, kas vērtē šos visus riskus, tad divos no trīs gadījumiem rezultāts ir pozitīvs."
Risks, eksperta ieskatā, ir, bet minimāls.
KONTEKSTS:
VID ģenerāldirektora amats kļuva vakants pēc tam, kad naktī uz 10. martu negaidīti nomira VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule. Viņa dienestu vadīja kopš 2016. gada novembra. Martā valdība par VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāju iecēla VID ģenerāldirektora vietnieci nodokļu jomā, VID Nodokļu pārvaldes direktori Daci Pelēko.
Uz VID vadītāja amatu tika izsludināts konkurss, kurā uzvarēja bijušais Latvijas Televīzijas valdes loceklis Māris Skujiņš, taču viņš savu kandidatūru atsauca pēc tam, kad publiski izskanēja bažas par viņa reputāciju. Skujiņš gan šīs bažas noraidīja, saucot tās par "melu kampaņu".
Augusta vidū Valsts kanceleja izsludināja atkārtotu atklātu konkursu VID ģenerāldirektora amatam. Zināms, ka konkursā uz trešo kārtu tika virzīti trīs pretendenti, bet viņu vārdi atklāti netika.
Konkursa komisija otrdien, 20. novembrī, atklāja, ka VID ģenerāldirektora atlases konkursā visaugstāko komisijas novērtējumu ieguva un par konkursa uzvarētāju atzīta Ieva Jaunzeme, kura līdz šim strādājusi Ekonomikas ministrijā, iepriekš sešus gadus vadījusi Konkurences padomi.
