Pagājušajā gadā, kad pašvaldībām bija teju neiespējami saņemt aizdevumu no Valsts kases, daudzi novadi atteicās no deinstitucionalizācijas projektu īstenošanas. Jelgavas novads tomēr nolēma tikt galā ar šo izaicinājumu, un tā kādreizējās Kalnciema ķieģeļu rūpnīcas kopmītņu ēka, kas pēdējos gados stāvējusi tukša un teju jau bija kļuvusi par graustu, tagad pārtapusi par daudzfunkcionālo sociālās aprūpes centru cilvēkiem ar garīgās attīstības traucējumiem.
“Lai šie cilvēki būtu integrēti sabiedrībā, lai atbalstītu viņu ģimenes, mēs turpinājām un esam nonākuši līdz finišam. Mēs, protams, nebijām rēķinājušies ar šo situāciju, kas tagad ir,” stāstīja Jelgavas novada Labklājības pārvaldes vadītāja Liene Upeniece.
“Mums vajadzēja svinīgi atklāt šo centru un uzņemt klientus, bet mēs ļoti ceram, ka pēc mēneša mēs varēsim šo ieceri realizēt,” sacīja Upeniece.
Ēkas otro stāvu aizņems dienas centrs, kurā dažādas prasmes apgūs 12 cilvēki, kuri sasnieguši 18 gadu vecumu. Paredzētas gan keramikas un mūzikas nodarbības, gan arī pavisam ikdienišķu prasmju apgūšana virtuvē.
“Bieži vien mēs zinām, ka, mājās dzīvojot, mums ir vieglāk šādas personas pārējiem aptekalēt, nekā likt viņiem kaut ko darīt. Socializācija ir viens no svarīgākajiem momentiem pašam klientam, arī apgūt jaunas prasmes ir svarīgi pašam klientam, bet tiem klientiem, kuri dzīvo mājās, tas ir arī zināms atspaids viņu ģimenes locekļiem,” norādīja daudzfunkcionālā sociālo pakalpojumu centra vadītāja Gita Aizpure.
Sešpadsmit klientiem šī projekta īstenošana ļaus kļūt arī krietni patstāvīgākiem.
Viņiem turpmāk būs iespēja dzīvot grupu dzīvokļos un kāda uzņēmēja vadībā apgūt prasmes, kas ļaus meklēt arī darbu. Šajā projektā faktiski tiks reorganizēta arī ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu institūcija Elejā.
“Šobrīd šis pakalpojums ir pārtaisīts par ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu. Respektīvi bērni dzīvo kā ģimenē. Viņi gan mācās gatavot ēst, gan apgūst, kā rīkoties ar naudu, un viņiem ir tās saucamās mammas,” stāstīja Upeniece.
Projekta kopējās izmaksas ir 1,7 miljoni eiro, no kuriem nedaudz vairāk nekā 741 tūkstotis eiro ir Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības fonda (ERAF) finansējums, 35 000 - valsts dotācija, bet gandrīz 900 000 - pašvaldības budžeta finansējums.
