Jelgavas Paula Bendrupa pamatskolā mācās bērni ar garīgās veselības problēmām un smagiem attīstības traucējumiem. Slimības saasināšanās mēdz izpausties kā agresija pret sevi un klases biedriem, izaicinoša uzvedība, pat vardarbība.
Vecāku uzmanību šogad pievērsa veidlapas, kuras dalītas Zinību dienas svinīgajā pasākumā un kuras parakstot vecāki dod savu piekrišanu, ka mācību gada laikā skola var bērnu ievietot psihoneiroloģiskās slimnīcas “Ģintermuiža” bērnu nodaļā. Šī slimnīca atrodas vien nepilna kilometra jeb divu minūšu auto brauciena attālumā.
Vecāki, kas uzmeklē LTV un vēlas palikt anonīmi, raksta, ka katrs jauns skolas vadības gājiens viņiem izsauc sāpīgas emocijas. Bažas ir par to, ka, parakstot konkrēto iesniegumu, vecāks pilnvaro skolu bērnu ievietot psihoneiroloģiskajā slimnīcā. Vecākiem, kuru bērniem ir hiperaktivitāte un uzmanības deficīts, šādu piekrišanu negribas dot.
“Tā ir tāda formalitāte, iesniegums, bet tā nav nekādā ziņā obligāta prasība vecākiem. Vecāki paši izvēlas, vai viņi šo iesniegumu aizpilda vai ne,” norāda Jelgavas Paula Bendrupa pamatskolas direktora pienākumu izpildītāja Gunta Paslauska.
Lai gan Paslauska apgalvo, ka iesniegums neesot obligāts, vecāki vēl trešdien esot saņēmuši skolotājas mudinājumu veidlapas aizpildīt un tās atnest līdz piektdienai. Direktore saka – šī skolotāja darbā pieņemta pavisam nesen un noteikti neesot visu pareizi sapratusi.
“Ir situācijas, kad vecāki nav sazvanāmi. Piemēram, bērnam ir lēkme, vecāki nav sazvanāmi. “Ātrā palīdzība” viņu neņem, ja nav vecāku vai aizbildņu piekrišanas. Ko lai dara? Ja tas papīrs ir, tad situācija ir atrisināta,” skaidro “Ģintermuižas” Bērnu nodaļas vadītāja Ludmila Zilbermane.
Pērn slimnīcā “Ģintermuiža” nogādāti deviņi skolēni. Diviem no viņiem bijusi nepieciešama ilgstoša palīdzība. “Nepamatoti nevienu tur neved. Ja bērns apdraud savu drošību, ja viņš ir agresīvs, tā ir pietiekami nopietna indikācija, lai bērnam sniegtu palīdzību,” saka Paslauska.
Šādu praksi par neierastu sauc Rīgas Sanatorijas internātpamatskolā. Tur arī mācās bērni ar dažādām diagnozēm, taču skolas atbalsta personāls, tostarp sertificēti medicīnas darbinieki, situāciju kontrolē. Krīzes plāns esot – zvans uz 112.
“Tad droši vien ir jāsauc ātrā medicīniskā palīdzība. Mums nav tādu gadījumu, kad vecāks raksta, ka piekrīt, ka ved bērnu uz psihoneiroloģisko slimnīcu. Tāda dokumenta nav,” stāsta Rīgas Sanatorijas internātpamatskolas direktore Iluta Vilnīte.
Arī Tiesībsarga birojā, kas saņēmis neizpratnē esošo vecāku sūdzību, uzsver – šādus lēmumus drīkst pieņemt tikai neatliekamā medicīniskā palīdzība.
“Izskatās, ka skola šeit ir izgājusi ārpus savas kompetences robežām.
Kāpēc būtu jāpilnvaro skola stacionēt konkrētā ārstniecības iestādē? Konkrētā nodaļā?” pauž Tiesībsarga biroja Bērnu nodaļas vadītāja Laila Grāvere.
Jelgavā skaidro, ka iesnieguma tekstu esot uzrakstījuši nepareizi. Paši uz stacionāru nevedot un neatliekamo palīdzību izsaucot.
Jelgavas Izglītības pārvaldē par skolas sadarbību ar “Ģintermuižu” esot informēti, un līdz šim vecāki neesot sūdzējušies. Tomēr tiesībsarga interese varētu būt iemesls šīs prakses mainīšanai.
Tiesa, trešdien Jelgavas dome tiesībsargam darījusi zināmu, ka tā atzīst kļūdu un vecākiem atļauja skolai ievietot bērnu psihoneiroloģiskajā slimnīcā vairs nebūs jāparaksta.
