Latvijas valsts pirmais gads kara izpostītajā zemē, nemitīgi aizstāvoties pret ienaidnieku uzbrukumiem, bija ļoti grūts. Rīgā valdīja bads un plosījās slimības, tomēr, neraugoties uz grūtībām, sabiedrība bija gatava radīt savu valsti ne tikai vārdos, bet arī darbos.
Atzīmējot brīvības cīņu simtgadi, Latvijas tautas vēstures stāstā iejutās divdesmit Spīdolas Valsts ģimnāzijas audzēkņi.
“Manuprāt, tieši šis ir Latvijas valsts tapšanas vissvarīgākais posms, un es ļoti vēlējos to izdzīvot un tur būt. Mēs varam tikai iztēloties, kā tas bija, un iejusties. Manuprāt, vajadzēja šausmīgu drosmi un šausmīgu pašaizliedzību,” atzina Spīdolas Valsts ģimnāzijas audzēknis Aldis Kalns.
“Man vispār vēsture ir viens no mīļākajiem priekšmetiem, un tajā brīdī, kad mēs sākām uzvest, man šķita, ka mēs zinām diezgan daudz, bet, kad mēs tiešām sākām iedziļināties, es sapratu, cik maz es zinu un cik daudz man vēl ir priekšā,” stāstīja Spīdolas Valsts ģimnāzijas audzēkne Gundega Māra Grūtupa.
Muzikāli teatralizēto uzvedumu režisore Elīna Apsīte izveidojusi kopā ar jauniešiem, pētot gan dienasgrāmatas, gan vēstules, gan romānu fragmentus, lai skolēni to laiku un tautas varonību iepazītu pēc iespējas daudzpusīgāk.
“Viena puse ir tā vēsturiskā īstenība, ko mēs centāmies arī no vēstures grāmatām salikt tādu kā esenci. Un tad ir zaldātu pieredze caur dienasgrāmatām, caur pierakstiem. Un tad ir sievietes, sabiedrība. Kā tā viļņojās un tomēr saņēmās uz Brīvības cīņām, un patiesībā jau notika brīnums,” stāstīja režisore.
Uzvedumā skan arī daudz strēlnieku dziesmu, kuras režisore - tolaik 17-gadīga meitene - iepazinusi astoņdesmito gadu beigās. Tagad tās nodotas nākamajai paaudzei.
“Tai 1988. gadā mēs viņas dziedājām, un tāpēc es viņas zinu, un es šodien saviem jauniešiem saku - un tad jums būs jāmāca saviem bērniem tās dziesmas, lai tā pārmantojamība nepārtrūkst,” atzina režisore.
