“Mūsu prokuratūra pēc būtības ir traumēta. Daži uzskata, ka viņi nesagatavoja pietiekami kvalitatīvus pierādījumus. Bet viņi nepieņem vienkāršu domu, ka
varbūt viņiem pašiem vainas nav. Varbūt koruptīvajā vidē tāds lēmums jau ir nopirkts.
Ja cilvēks to attiecina uz sevi un uzskata – es zaudēju lietu, tātad kaut ko neizdarīju, nākamreiz mēģināšu vēl. Viņš zaudē nākamo lietu. Un kad pienāk trešā lieta, viņš uzskata, ka standartam ir jābūt tik augstam, ka viņš to nevar izpildīt," komentēja Judins.
Viņš to sauca par “oligarhu mazu uzvaru”, jo tādējādi esot panākts, ka prokuroriem neesot degsmes un ticamības. Viņaprāt, prokurori uz krimināllietām skatās ļoti piesardzīgi un izvēlas neriskēt.
“Tā nav prokurora attieksme. Prokuroram jābūt tādam, kas saskata nodarījuma pazīmes, reaģē, uztur apsūdzību, saskata noziegumus pat, ja nozieguma tur nav. Tiesa [būs tā, kas] attaisnos,” saka deputāts.
Savukārt Latvijā prokurori esot ļoti piesardzīgi.
Turklāt viņš kritizē to, ka prokuratūra kā uzraugošā institūcija izbeidz lietas, jo neesot pietiekamu pierādījumu. Viņš norāda uz prokuratūras tiesībām arī pratināt cilvēkus un vākt papildu pierādījumus.
Tikmēr biedrības "Sabiedrība par atklātību "Delna" direktors Jānis Volberts pieļauj, ka tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem pietrūkst tehnisko zināšanu, lai iegūtu papildu informāciju noziedzīga nodarījuma sastāva konstatēšanai.
“Redzam, ka viens nekustamais īpašums brīvostā bez trijām papildu procesuālām darbībām, kas varbūt ir ķēpīgas, - varbūt ir vieglāk to nedarīt. Otrā pusē šīm privātpersonām advokāti nenoslinkos un izdarīs visas darbības, ko vien ir iespējams, lai tās lietas noslēptu. Tā ir kā hokeja spēle Kanāda pret Poliju vai Lietuvu,” komentē Volberts.
Ziņots, ka pēc žurnāla "Ir" publiskotajām “Rīdzenes sarunām”, kurās tā saucamie oligarhi – Aivars Lembergs, bijušie politiķi Andris Šķēle un Ainars Šlesers – un pazīstami uzņēmēji esot pārrunājuši ietekmes sfēras dažādos uzņēmumos ar valsts kapitālu, augstu amatpersonu gāšanu un to, kā pārņemt varu medijos, Saeimā izveidota Saeima šim jautājumam veltīta parlamentārās izmeklēšanas komisija.
Komisija gan darbu sāka ar vēlāk pretrunīgi vērtētu lēmumu - Ingunas Sudrabas ("No sirds Latvijai") ievēlēšanu komisijas vadītājas amatā. Valsts prezidents Raimonds Vējonis aicināja pārvērtēt Sudrabas iecelšanu vadītājas amatā komisijā, kur viņa pati varētu būt ieinteresētā persona, taču komisijas deputātu vairākums noraidīja priekšlikumu Sudrabu atcelt no šī amata.
