Pirms nedēļas prokuratūra Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja sākotnēji izmeklētās “Latvijas Dzelzceļa” (LDz) krimināllietas ietvaros uzrādīja apsūdzības. Bijušajam uzņēmuma prezidentam Uģim Magonim - par kukuļa pieņemšanu saistībā ar „LDz ritošā sastāva serviss” iepirkumu, bet Igaunijas pilsonim Oļegam Osinovskim - par kukuļa lielā apmērā došanu.
KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs Juris Jurašs ceturtdien žurnālam “Ir” paziņoja, ka pagājušā gada oktobra beigās viņam saistībā ar šo lietu piedāvāts kukulis viena miljona eiro apmērā.
Mērķis – panākt, lai nodarījums tiktu vērtēts nevis kā kukuļošana, bet gan kā tirgošanās ar ietekmi, par ko Krimināllikumā ir paredzēts maigāks sods. Šo stāstu Jurašs apstiprināja arī “Panorāmai”.
“Protams, tikko man šāda informācija tika faktiski nodota, kā es par to uzzināju, es par to nekavējoties ziņoju biroja vadītājam, un šī informācija viņam bija pieejama," skaidro Jurašs.
Viņš gan apgalvo, ka KNAB vadītājs Jaroslavs Streļčenoks vēlāk viņam vairākkārt esot apstiprinājis, ka nekāda pārbaude nav uzsākta. Tāda nojausma viņam bija arī pašam, jo Jurašs netika aicināts sniegt nekādus papildu paskaidrojumus.
Kas tieši, kur un kā viņam paziņoja par kukuļa summu, Jurašs neatklāj, jo cer, ka pārbaude tomēr tiks veikta, tomēr nenoliedz – kukuļošanas starpnieki bijuši viņam pazīstami cilvēki.
Oļega Osinovska advokāts Saulvedis Vārpiņš noliedz, ka klienta interesēs varētu būt izmantotas šādas metodes. “Man personīgi nav zināms, un es katrā ziņā neesmu no tiem cilvēkiem, kuri jautājumus risina ar naudu nevis ar smadzenēm," pauda Vārpiņš.
“Es ar klientu sazinājos pēc šīs publikācijas. Klients kategoriski noliedz, ka viņš būtu ar kādu runājis, ka būtu jārisina kādi jautājumi.
Jo viņš uzskata, ka viņš savu taisnību var pierādīt arī tiesiskā ceļā. Tātad viņš nav nekādā brīdī domājis kaut kā risināt šo savu jautājumu netiesiskā ceļā jeb izdarot kādu citu noziegumu," skaidro advokāts.
KNAB priekšnieks Streļčenoks ir atvaļinājumā, un Juraša paziņojumu kameras priekšā negribēja skaidrot ne viņa pienākumu pildītāja un vietniece Ilze Jurča, ne jaunieceltais vietnieks korupcijas apkarošanas jautājumos Jānis Roze. KNAB pagalmā ar “Panorāmu” komunicēja tikai apsargs, arī preses sekretāre par Juraša pārmetumiem piekrita atbildēt vien telefoniski.
"Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nekomentēs publiski izskanējušo informāciju, jo jau šobrīd ar Jura Juraša izteikumiem ir nodarīts kaitējums," saka KNAB pārstāve Inga Ščerbinska. "Tāpat arī atgādinām: ja kādai amatpersonai ir bažas par citas amatpersonas bezdarbību vai prettiesisku rīcību, viņa var vērsties pie augstākas amatpersonas vai arī prokuratūrā," bilst pāstāve.
Jurašs gan uzskata, ka šobrīd ar savu paziņojumu veicinās to, lai patiešām tiktu uzsākta izmeklēšana. Viņam ir atbilde arī uz jautājumu, kāpēc nedeva nekādus uzdevumus saistībā ar kukuļa piedāvājumu paša vadītās nodaļas operatīvajiem darbiniekiem.
"Būtu ļoti dīvaini un viennozīmīgi nepareizi, ja es kā potenciālais liecinieks vai persona, kura varētu tikt pratināta iespējamā procesā, pats veiktu pārbaudi, veiktu kontroli pār šo pārbaudi," norāda Jurašs. "Tā kā tikai un vienīgi normāli ir tas, ka šo pārbaudi veic pilnīgi neatkarīga institūcija. Šajā gadījumā mūsu birojā ir Iekšējās drošības nodaļa, kurai ir visas šīs tiesības ar likumu piešķirtas," pauž KNAB darbinieks.
Jurašs ir viens no četriem KNAB darbiniekiem, kuriem neatradās vieta Streļčenoka izstrādātajā jaunajā KNAB struktūrā, līdz ar to jau pēc mēneša darbs birojā viņam būs jāpamet.
Vēstīts, ka 2015.gada augustā KNAB aizturēja toreizējo "Latvijas dzelzceļa" valdes priekšsēdētāju Uģi Magoni aizdomās par aptuveni pusmiljona eiro liela kukuļa pieņemšanu. Medijos izskanēja, ka kukuļņemšana saistīta ar LDz meitasuzņēmuma "LDz ritošā sastāva serviss" daudzmiljonu iepirkumu - četru vecu dīzeļlokomotīvju iegādi no Igaunijas miljonāram Oļegam Osinovskim piederošā uzņēmuma "Skinest".
Osinovskis gan igauņu žurnālistiem izteicies, ka konkurss par šo lokomotīvju piegādi esot noticis pēc visiem noteikumiem un no šī darījuma ieguvušas visas iesaistītās puses. Pēc Osinovska teiktā, nekādu papildu naudu viņš nevienam neesot maksājis.
Par liela kukuļa pieņemšanu var sodīt ar brīvības atņemšanu līdz pat 10 gadiem.
Pēc tam, kad KNAB Magoni aizturēja aizdomās par kukuļņemšanu, viņu atbrīvoja no amata. Rīgas rajona tiesa pērn 8.augustā Magonim kā drošības līdzekli piemēroja apcietinājumu, bet vēlāk tiesa viņu nolēma atbrīvot pret 400 000 eiro lielu drošības naudu.
Jūlijā pret Osinovski un Magoni izvirzīja apsūdzības kukuļošanā.
