Kopš 31. janvāra, kad Saeima lēma par Juraša izdošanu kriminālvajāšanai, ir pagājuši vairāk nekā divi mēneši, bet lietā joprojām nav pabeigta pirmstiesas izmeklēšana, norādīja JKP.
Šajā laikā Jurašam liegts pildīt Saeimas deputāta pienākumus.,
JKP uzskata, ka šādam liegumam nav nekāda tiesiska pamata un šī brīža kārtība ļauj politiķiem manipulēt ar vēlēšanu rezultātiem.
Satversme un Saeimas vēlēšanu likums liedz kandidēt un piedalīties Saeimas darbā tikai tādai personai, kas atzīta par vainīgu. “Politiķi ir paplašinājuši šo normu, kas paver vēl lielākas iespējas politiski izrēķināties ar konkurentiem,” uzskata JKP.
KONTEKSTS:
31. janvārī Saeima lēma izdot Jaunās konservatīvās partijas deputātu Jurašu kriminālvajāšanai. Saistībā ar paziņojumu par viņam piedāvātu kukuli "Latvijas dzelzceļa" krimināllietā Jurašam tiek inkriminēta valsts noslēpuma izpaušana.
Lieta saistīta ar izbeigtu kriminālprocesu, kuru Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) bija sācis pēc Juraša iesnieguma par iespējamu viņa piekukuļošanas mēģinājumu. Jurašs, būdams KNAB amatpersona, pirms diviem gadiem publiski paziņoja, ka viņam piedāvāts miljona eiro kukulis tā dēvētajā "Latvijas dzelzceļa" vadītāja Uģa Magoņa lietā. Savukārt ģenerālprokurors uzskata, ka Jurašs izpaudis valsts noslēpumu.
JKP uzskata, ka valstī ir izveidojusies "sazvērnieku grupa", kas nevēlas zaudēt politisko un ekonomisko varu. Jaunievēlētais premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) 23. janvārī pauda, ka Saeimas balsojums par Juraša izdošanu kriminālvajāšanai nav koalīcijas stabilitātes jautājums.
Savukārt prokuratūra paziņoja, ka, informējot žurnālu "Ir" par sev 2015. gada rudenī piedāvāto kukuli viena miljona eiro apmērā, Jurašs ir izpaudis valsts noslēpumu. Prokurora ieskatā tādējādi Jurašs ir apgrūtinājis lietas izmeklēšanu un tas kļuvis par iemeslu operatīvās izstrādes lietas izbeigšanai.
