Šādu ideju iniciējuši tiesību nozarē strādājošie un arī darba devēji, uzskatot, ka juridiskās izglītības kvalitāte Latvijā ir viduvēja un krasi atšķiras dažādu augstskolu diplomu kvalitāte. Savukārt vienotas teorētiskās prasības neapmierina augstskolas, jo dažādās skolās esot dažādas tiesību specializācijas, turklāt īpašas eksaminēšanas komisijas atalgošanas dēļ varētu nākties celt maģistra studiju maksu.
Šomēnes Ministru kabinets atbalstījis Tieslietu ministrijas virzīto ideju par kopīgu kvalifikācijas eksāmenu topošajiem juristiem. Ministrijas sagatavotais ziņojums vēstī, ka Latvijā ir salīdzinoši zema juridiskās izglītības kvalitāte un darba devēji uzskatot, ka ne visas augstskolas sagatavo profesionāļus.
''Mēs domājam, ka mums vajadzētu noteikt kaut kādu standartu un prasības tam, kas tam studentam būtu jāzina,'' stāsta Tieslietu ministrijas Valsts tiesību departamenta direktora vietniece Anda Smiltēna. ''Tradicionāli tā ir pieņemts uzskatīt, ka dažādām augstskolām atšķiras līmeņi, jo katra augstskola vērtē pēc savas kritēriju un vērtēšanas sistēmas. Ir nācies praksē redzēt, ka no jebkuras augstskolas var būt gan pietiekami labs students, gan arī ļoti slikts, bet tas vidējais līmenis ir darba devējiem diezgan neapmierinošs. Ja sākotnēji tās sūdzības bija vairāk par to, ka cilvēki nav sagatavoti praktiskam darbam, tad pēdējos gados daudz runā par to, ka viņiem pietrūkst teorētisko zināšanu.''
Janvārī Tieslietu ministrija sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju sāks strādāt pie normatīvajiem aktiem, kas vajadzīgi, lai pirmo eksāmenu jaunie maģistranti varētu kārtot jau 2017. vai 2018.gadā.
Latvijas Universitāte (LU) sagatavo visvairāk jauno juristu, taču LU Juridiskās fakultātes vadība atteicās vērtēt ministrijas ieceri. Kopumā tiesību zinātnēs Latvijā pašlaik akreditētas 32 studiju programmas, kas Latvijas mērogam esot ļoti daudz un ļoti dažādas. Atšķirību dēļ daži pretargumenti ir Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskās fakultātes dekānam Andrejam Vilkam:
''Mums ir specializācijas, kas atbilst mūsu augstskolas, Rīgas Stradiņa universitātes, profilam. Tās ir medicīnas un sociālās tiesības. Nekur citur, nevienā citā mācību iestādē šāda specializācija realizēta netiek. Vienotais juristu kvalifikācijas eksāmens neparedz to, ka jautājumi par specializāciju būtu paredzēti vienotajā juristu kvalifikācijas eksāmenā. Bez tā mums vēl ir specializācija „Policijas darbs”, arī neviena mācību iestāde šajā gadījumā to neparedz.''
Maģistranti risinot problēmu jautājumus, teorija par krimināltiesībām, civiltiesībām un administratīvajām tiesībām esot iekļauta bakalaura programmā. Vilkam piekrīt arī Rīgas Juridiskās augstskolas prorektore Kristīne Krūma. Juridiskā augstskola ir privāta augstākās izglītības iestāde, tāpēc studijas notiek angļu valodā un ir īpaši vērstas uz Eiropas Savienības, starptautiskajām un pārrobežu tiesībām. Otrkārt, augstskolas raizējas par papildu finansējuma nepieciešamību. Ministrija aprēķinājusi, ka eksāmena komisijas algošana varētu izmaksāt dārgi, līdz pat 100 000 eiro, jo tiesību zinātnes ik gadu ir ļoti pieprasītas; aprēķināts, ka vienā gadā šādu eksāmenu kārtotu aptuveni 1000 studentu. Par izmaksām bažas ir arī Juridiskās augstskolas prorektorei Kristīnei Krūmai:
''Otrs jautājums, protams, ir budžeta jautājums, kas ir iestrādāts pašreizējā projektā, bet mēs neredzam, ka tas būtu segts no valsts budžeta, šis vienotais juridiskais eksāmens.''
Gan Stradiņa universitātē, gan Juridiskajā augstskolā budžets pamatā veidojas no studiju maksas, tāpēc abas skolas ir pārliecinātas, ka līdz ar jauno eksāmenu pieaugs studiju maksa. Par ideju veidot šādu eksāmenu iepriekš diskutējuši arī nozares eksperti. Viņi gan uzskata, ka vienots eksāmens ir nepieciešams.
''Tās rūpes un tas iemesls, tās bažas nāk patiesībā no tieslietu sistēmas, no iekšpuses. Tāpēc, ka cilvēki, kas strādā dažādās tieslietu nozarēs, redz, cik, pirmkārt, dažāda un brīžiem arī vāja ir juridiskā izglītība. Tas noteikti ir saistīts ar pāreju no padomju laikiem uz Rietumu izglītības sistēmu, pirmkārt jau ar vērtību nomaiņu. Tātad šī pārorientācija ir viens moments, kāpēc izglītība vispār juristiem ir ļoti nevienmērīga Latvijā. Otrs ir tas, ka dažādas augstskolas diemžēl sniedz ļoti dažādu to izglītības līmeni,'' klāst žurnāla „Jurista Vārds” redaktore Dina Gailīte.
Vienlaikus studentiem tāpat kā līdz šim būs jāraksta arī kvalifikācijas darbs jeb maģistra darbs, kuru gan vērtēšot pašu augstskolu izveidotas ekspertu komisijas. Savukārt cilvēkus, kas studijas jau beiguši, plānotā reforma neietekmēšot.
