Jūrkalnes stāvkrastā nogruvumi ir diezgan ierasta lieta. Katru gadu piekraste zaudē vairākus metrus. Šādas lielas erozijas parasti ir novērojamas spēcīgu vētru laikā, taču šoreiz dabas stihija divu nedēļu laikā ir paņēmusi aptuveni 10 metrus no Jūrkalnes piekrastes.
“Ja šoruden, tas ir pagājušā gada rudenī, nebūtu šo slikto laika apstākļu, kur katru dienu ir lietus, ir nokrišņi, visa zeme ir smaga, piemirkusi… Un tas šo procesu nedaudz paātrina. Tur jūra viena vainīga vien nebūs,” spriež Jūrkalnes pagasta pārvaldes vadītājs Guntars Rēķis.
Speciālisti uzskata, ka cīnīties ar zemes nogruvumiem Jūrkalnē ir bezjēdzīgi, jo dabu nevar ietekmēt.
Pat ja pašvaldībai izdosies atrast veidu, lai piesaistītu finansējumu un uzbūvētu nostiprinājumu, erozijas process aktivizēsies kādā citā vietā.
“Dabas likums, ka vienā pusē krasta smiltis pieskalo klāt - otrā krastā skalo nost. Un es domāju, ka arī cilvēkiem ir jārēķinās ar to, ka klimata pārmaiņas šobrīd ir realitāte. Un šī, mūsu netipiskā ziema, ļoti silta, ļoti mitra, daudz dažādus procesus padara daudz aktīvākus,” secina Ventspils reģionālās vides pārvaldes direktore Ingūna Pļaviņa.
Postījumi tika nodarīti ne tikai pašvaldības teritorijā, bet arī privātīpašumos.
Latvijas teritorijas samazinājuma vidējais temps ir no 5 līdz 10 hektāriem gadā.
“Īsti to mēs redzam tajā vētrā, kas ir 25 - 30 metri sekundē, un tad, kad tu aizej līdz jūrai un paskaties, tad tajā brīdī tu saproti, cik varena ir šī daba. Un arī to, ka diez vai tur vajag iejaukties ar kaut kādiem mākslīgiem risinājumiem. Un tāpēc tīri personīgi es esmu ar to samierinājies,” atzīst Ventspils novada domes priekšsēdētāja vietnieks Māris Dadzis.
Dabas stihija ir ne tikai nesusi postu, bet devusi iespēju piesaistīt vairāk tūristu. Jūrkalnes stāvkrasts kļuvis populārs kā apskates objekts arī janvārī. Dienas laikā Labraga stāvkrasta pludmalē var sastapt daudz cilvēku, bet vienā no vietējām kafejnīcām ienākumi vienas nedēļas laikā ir līdzvērtīgi aktīvās sezonas laikā iegūtajai peļņai.
