“Lūk, viņus [mājas iedzīvotājus] viss apmierina,” nosaka Aigars Apinis.
Viņš pārliecināts, ka šajā mājā apstākļi nav piemēroti ne tikai bērniem, “pat pieaugušie tur nevar dzīvot”.
Aigaram un sievai ir divus un deviņus gadus veci bērni. Saņemot ziņu, ka sagaidīta rinda uz pašvaldības mitekli, nopriecājušies, ka varēs vairs nedzīvot sievas brālēna dzīvoklī un iekārtoties paši.
Bet Kauguru mājā aiz slēgtām durvīm katrai ģimenei ir tikai istaba. Pārējās telpas ir kopīgā lietošanā. Smaka, netīrība, nevienas dušas un, ienākot tualetē, jūtīgākus cilvēkus pārņem nelabums.
Daudz labāk nav arī telpā, kas skaitās virtuve. Aizdomīgas peļķes, suņu izkārnījumi un viena netīra izlietne ar auksto ūdeni.
Pat neapskatoties, kāda izskatās iedalītā istaba, Aigara ģimene atteiksies šeit dzīvot.
Jūrmalas domes Dzīvokļu nodaļas vadītāja Guna Voitkāne, jautāta par pašvaldības skatījumu uz šādiem apstākļiem, vien pauž nožēlu, “ka persona neapskatījās to dzīvojamo telpu, kuru pašvaldība šai ģimenei piedāvāja izīrēšanai”.
“Šī dzīvojamā telpa ir atbilstoši likumam dzīvošanai derīga. Dzīvojamā telpa ir [aizvadītā] gada nogalē izremontēta – ir ielikts jauns lamināts, ir nokrāsotas sienas, ir savestas kārtībā elektroinstalācijas, ir ielikts jauns logs, tā kā es joprojām aicinu ģimeni apskatīties šo dzīvojamo telpu,” saka Voitkāne.
Par to, kādā stāvoklī ir koplietošanas telpas, atbildīgi paši īrnieki, uzskata pašvaldībā.
Līgums paredz, ka pašiem arī jāveic vajadzīgie uzlabojumi, bet pašvaldība atbild par ēkas kapitālajiem remontiem.
“Pašvaldība var rīkoties tikai likuma ietvaros. Mēs nevaram šķirot iedzīvotājus – jaunas ģimenes vai ne jaunas ģimenes. Visas personas ir vienlīdzīgas. Atbilstoši likumam šai personai ir piedāvāta nodrošināta dzīvojamā telpa, kur viņa ilglaicīgi var patverties un kur viņa var izvietot sadzīves priekšmetus,” skaidro pašvaldības pārstāve.
Tāpēc pašvaldība turpinās piedāvāt šeit dzīvot arī nākamajiem rindā gaidošajiem cilvēkiem. Domei esot plāni māju remontēt, taču šī gada budžetā tam naudas nav.
Tikmēr Aigars gaidīs, kādu alternatīvu pašvaldība piedāvās. Likumā teikts, ka jāpiedāvā vismaz trīs dažādas dzīvesvietas.
Ja arī pārējās divās apstākļi būs līdzīgi, “tad es labāk dzīvošu kupenā”, saka Aigars.
Bet, ja ģimene atteiksies arī no pārējiem diviem piedāvājumiem, vietu rindā viņi var zaudēt.
Deputāti: Antisanitāri apstākļi pašvaldību mājokļos nepieļaujami
“Pašvaldībai trūkst izpratnes par vidi, kādā var augt bērni”, un “neticami, ka mūsdienu Latvijā cilvēkiem jādzīvo šādos apstākļos” - tā uz apstākļiem Jūrmalas sociālo dzīvokļu mājā reaģē deputāti, kas Saeimā vada sociālo lietu un Mājokļu komisijas.
“Šausmas. Vai ir iespējami vēl tādi apstākļi pie mums?” apstākļus komentēja Saeimas Mājokļu jautājuma apakškomisijas priekšsēdētājs Jānis Tutins (“Saskaņa”).
“Šeit es saskatu pilnīgi, ka ir atbildīga pašvaldība šī jautājuma risināšanā. Likumā nav noteikts, kādā stāvoklī ir jābūt sociālajām mājām un sociālajiem dzīvokļiem un koplietošanas telpām, bet tas ir reālais saprāts! Tas atgādina kaut kādas karadarbības vietas tikko pēc bombardēšanas,” saka Tutins.
Deputāts atsaucas uz pašreizējo likumu, kurā nav noteikts, kādā stāvoklī ir jābūt koplietošanas telpām.
Bet uz jautājumu, vai šādā gadījumā nebūtu jāmaina likums, Tutins vaicā: “Bet veselais saprāts ir? Veselais saprāts ir tiem deputātiem, domes vadībai, kas pārzina šo dzīvojamo māju un redz, kādā stāvoklī iedzīvotāji dzīvo?”
Un ar likuma normu, ja nav saprāta, diez vai līdzēs, spriež Turins.
Viņš gan norāda, ka Mājokļu jautājumu apakškomisija un Valsts pārvaldes un pašvaldību komisija saņems detalizētāku informāciju par šo gadījumu un vērsīsies gan pašvaldībā, gan, iespējams, dosies “redzēt savām acīm to situāciju, kas ir šajā mājā”.
Tikmēr Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (Zaļo un Zemnieku savienība) uzskata, ka “pašvaldība nepavisam nav iedziļinājusies un diezin vai arī tā pa īstam saprot”, vai ģimenes, kurās audzina bērnus, var dzīvot šādos apstākļos.
“Ja nav iespējas gatavot ēdienu, ja nav iespējas nomazgāties un sevi sakopt, un drēbes izmazgāt, tad man rodas jautājums, cik no tiem bērniem vispār apmeklē pirmsskolas izglītības iestādes un cik apmeklē skolu,” piebilst Barča.
“Ja gala beigās izrādās, ka likumos ir kādas neprecizitātes, tad, protams, tie ir jālabo, un tad ir jāuzrunā atbildīgā komisija Saeimā, kura par to atbild, bet no Sociālo un darba lietu komisijas puses es varu teikt, mēs šajā jautājumā iedziļināsimies un pavaicāsim, kā ir izvērtētas šīs ģimenes, vai sociālais dienests zina, kādos apstākļos dzīvo daudzbērnu ģimenes. Sarunas būs arī no mūsu komisijas puses,” sola Barča.
