Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts intervijā Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” norādīja uz nepieciešamību rīkoties nekavējoties: “Situācijā, kad šie atkritumi ir salieti ar ūdeni un ir apdraudējums videi, nav prātīgi tos tur turēt. Jādara viss, lai iespējami ātrāk attīrītu šo laukumu no atkritumiem.”
Arī VVD vadītāja Inga Koļegova skaidroja, ka gruntsūdeņu iespējamais piesārņojums jānovērš nekavējoties. Ar to ir arī saistīta steiga ar iepirkumu.
Pretendenti piedāvājumus var iesniegt līdz trešdienas, 28.jūnija, pusdienlaikam. Tad VVD vajadzēs diennakti laika, lai izvērtētu piedāvājumus, un tam paredzēta ir sarunu procedūra. VVD izsludinātajā iepirkumā norādīts, ka atkritumi jāizved ne vēlāk kā viena mēneša laikā. Pašlaik par šiem darbiem esot interesējušies seši septiņi uzņēmumi.
Aplēses par 700 000 eiro nepieciešamību izskaitļotas, aptaujājot trīs uzņēmumus šajā nozarē. Paredzētajos darbos ietilps atkritumu šķirošana, sagatavošana reģenerācijai vai apglabāšanai, transports, iekraušana, izdevumi monitoringam teritorijā, lai būtu skaidrība par gruntsūdeņu kvalitāti, kā arī apsardzes izdevumi.
Vienlaikus VVD atkārtoti mudinās rīkoties pašam komersantam "Prima M", kurš saimniekoja degušajā teritorijā, bet, ja uzņēmums neatsauksies, dienests pats sāks rīkoties. Valsts vides dienests lēš, ka no 23 tūkstošiem tonnu sadeguši 40% nelegāli glabāto atkritumu.
Grasās piedzīt naudu no uzņēmuma
Uzņēmums, kas atteicies no ugunsgrēka seku sakopšanas, radījis precedentu, jo līdz šim visi uzņēmumi, kas bijuši iesaistīti vides avāriju izraisīšanā, tās likvidējuši par saviem līdzekļiem.
“Šis ir ārkārtīgi nepatīkams [lēmums], bet nenovēršami, ka valdībai šāds lēmums bija jāpieņem un VARAM nekavējoties pēc tam jāsāk regresa procedūra, lai atgrieztu līdzekļus no uzņēmēja, kas šobrīd faktiski paziņo, ka viņiem šādu līdzekļu nav,” lemjot par 700 000 eiro piešķiršanu, norādīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība).
To apliecina arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība): “Mēs vērsīsimies pret visām iesaistītajām personām, tais skaitā pret uzņēmuma vadību. Uzņēmumam ir īpašnieki, uzņēmuma vadībai ir īpašumi, uzņēmuma īpašniekiem ir citi īpašumi, tā kā ir daudz dažādas iespējas.”
Valsts vides dienesta vadītāja Inga Koļegova norāda – no iesaistītā uzņēmuma saņemti papīru kalni un pašlaik jāšķetina shēmas, kas organizētas atkritumu ievešanai. Pats uzņēmums, kura teritorijā noticis ugunsgrēks, uzskata, ka strādājis likumīgi. Tā pārstāvji uzsvēruši, ka glabātas izejvielas, kam nav nepieciešamas atļaujas, pretēji Valsts vides dienesta secinātajam.
Ņemot vērā atkritumu izcelsmi, Valsts vides dienests pašlaik sadarbojas ar atbildīgo vides dienestu Zviedrijā. “Mēs šobrīd gribam vienoties ar Zviedrijas pusi, vai visi šie atkritumi, vai daļa no tiem ir bijuši nelegāli. Tas vairāk saistīts ar līdzekļu atgūšanu un iespēju – ja varētu pierādīt atkritumu sūtījumus, ka tie ir nelegāli, tādā gadījumā šiem atkritumiem bija jāatgriežas Zviedrijā. Ugunsgrēks mums patiesībā ļoti patraucēja. Ja atkritumi stāvētu sausā veidā, kādi tie ir, visi nelegālie atkritumi atgrieztos atpakaļ Zviedrijā,” stāsta Koļegova.
Ugunsgrēks, ko vairāki vides aizstāvji nodēvējuši par dabas katastrofu, tiek izmeklēts gan no tiesībsargājošo iestāžu puses, gan par vidi atbildīgās ministrijas izveidotā komisijā, kam ar premjera rezolūciju pievienoti pārstāvji no Iekšlietu un Satiksmes ministrijām, kā arī no Valsts kancelejas. “Tā ir katastrofa visā vides aizsardzības politikā, kas līdz šim ir vesta.
Un, manuprāt, tie secinājumi ir vairāk nekā nopietni, kas šobrīd ir jāizdara. Un fundamentālas izmaiņas jāievieš vides aizsardzībā,” saka Latvijas Zaļās partijas priekšsēdētājs Edgars Tavars.
Jau ziņots, ka ugunsgrēks nelegālajā atkritumu glabātuvē Jūrmalā izcēlās svētdien, neilgi pirms plkst.16. Tā dzēšanā bija iesaistīti plaši ugunsdzēsības dienesta spēki, kā arī „Latvijas dzelzceļa” speciālie ugunsdzēsības vagoni un armijas helikopters. Cietušo ugunsgrēkā nebija, taču Vides dienests ieteica iedzīvotājiem logus turēt aizvērtus.
Par pilnīgu ugunsgrēka likvidāciju glābēji pavēstīja naktī uz trešdienu, pēc vairāk nekā 60 stundu darba. Ugunsgrēka cēloņi vēl nav zināmi.
Atkritumu īpašniece savu vainu notikušajā nesaskata. Uzņēmums "Prima M", kas saimnieko šajā teritorijā, atteicies to attīrīt. Tāpēc atbildīgā ministrija vērsās pie valdības par 700 000 eiro piešķiršanu teritorijas sakārtošanai.
