Latvijas Televīzija izpētīja, ka pirmais ēkas īpašnieks bijis valsts uzņēmums “Latvijas dzelzceļš”. Kad Jūrmalas pašvaldības policija ēkā ievācās, tas jau bija iznomāts privātfirmai “Kļavu centrs”. Tās pastarpinātie īpašnieki – miljonārs Vasilijs Meļņiks un uzņēmējs Valdis Garoza. Policija kļuva par apakšnomnieku. 2010. gadā “Latvijas dzelzceļš” nolēma ēku pārdod, bet uz izsoli dome tā arī nepieteicās. Uz izsoli pieteicās vienīgi Meļņika firma “Kļavu centrs” un ēku arī nopirka.
Pašvaldības policija turpināja nomāt telpas, jau “pa tiešo” no jaunā īpašnieka - Meļņika firmas. Cena – 17 eiro par kvadrātmetru. Pirms četriem gadiem Jūrmala nolēma nomāt arī ēkas trešo stāvu – domes Attīstības pārvaldes vajadzībām. Arī te cena uzņēmējam patīkama – 15 eiro kvadrātmetrā. Dažus mēnešus pēc līguma noslēgšanas “Kļavu centrs” valdes loceklis Aleksandrs Čerņavskis ziedoja 5 000 eiro Jūrmalas mēra partijai, Zaļo un zemnieku savienībai.
“De facto” veica aprēķinus – cik Jūrmala zaudē, ēku nomājot.
Pārrēķinot eiro, to varēja nopirkt par aptuveni 400 000 eiro. Bet, ja saskaitītu kopā to, cik pilsēta jau samaksājusi par telpu nomu, un to, cik vēl samaksās (jo līgumi noslēgti līdz 2026. gadam), sanāk vairāk nekā 2 miljoni eiro.
“De facto” lūdza iespēju uzdot jautājumu kādam Jūrmalas domes speciālistam, kas spētu paskaidrot pašvaldības lēmumus. Domē interviju atteica. Tur saka – piedalīties izsolē nevarēja, jo pašvaldībām likums lika īpašumus pirkt par iespējami zemāku cenu. Taču pat Valsts kontrolē norāda – tā nepārmet pašvaldībām piedalīšanos izsolēs.
“Kā nonākt līdz cenai, var būt arī izsole. Svarīgi, kā pašvaldība salīdzina to cenu, par ko var iegādāties, pret to cenu, kuru iztērēs, nomājot,” raidījumam skaidro Valsts kontroles padomes loceklis Edgars Korčagins.
