"Kompānijas NA" gaismu inženiera Normunda Bļasāna kabinetā uz galda stāv imitēts pieminekļa makets, kur ļoti vienkārši iespējams izmēģināt dažādas izgaismošanas tehnikas.
"Klasiskais izgaismošanas princips ir no pieminekļa apakšas. Bet šinī gadījumā, ja mēs iedomājamies, ka laukumā stāv kaut kādas konstrukcijas un jūs nespējat tikt klāt, mēs iejaucamies tanī ansamblī, veselā kopumā, kas ir laukums, kas ir piemineklis. Manuprāt, tas īsti nav pieņemams. Bet šo pašu principu, kas ir apakšas gaismošana, mēs jau varam izmantot arī no stabiem. Tikai mēs izmantojam cita veida optiku un cita veida leņķus," stāsta Bļasāns.
Pēc tam, kad speciālisti bija veikuši ļoti skrupulozu Brīvības pieminekļa uzmērīšanu ar vairākiem droniem, gaismu mākslinieki varēja ar trīsdimensionālo projektu eksperimentēt, izmantojot specifiskas datorprogrammas.
"Teiksim tā, nevar pieiet pavirši, to mēs esam sapratuši. Mēs esam izmēģinājuši gan vienu lielu lukturi, gan 12 mazus, un esam sapratuši, ka jābūt 12 maziem, nevis vienam lielam lukturim," norāda Bļasāns.
Arhitekts Austris Mailītis uzsver, ka pieminekļa izgaismošanas masti ir iespējami diskrēti jāizvieto laukumā.
Pēc daudziem eksperimentiem pašlaik atrasts viens no apgaismojuma veidiem, kas ļauj piemineklim būt izgaismotam no visiem skatu leņķiem. Arhitekts un gaismu mākslinieks gan saka, ka šīs ir pirmās gaismas skices, kas nedaudz vēl var mainīties. Tomēr svarīgākais ir panākts.
"Mēs šobrīd strādājam pie projekta, kādā veidā to izgaismot ar cieņu - tā, lai būtu uzsvari pareizajās, simboliski pareizajās vietās, piemineklis nebūtu vienmērīgi pilnīgi izgaismojams, bet kaut kur ir uzsvari, kaut kur ir atkāpes, tā gaismas intensitāte nav tik stipra," stāsta Mailītis.
"Mēs nekādā gadījumā netuvojamies piemineklim nekādā tehniskā veidā, neliekam lampiņas vai vienalga ko kaut kur tuvumā, neiejaucamies tehniskajā pieminekļa struktūrā," uzsver Bļasāns.
"Lai piemineklis ir izgaismots, bet lai tas izskatās pietiekami dabiski; lai mēs neredzam gaismas avotus, lai mēs neuztveram gaismas avotus kā sastāvdaļu no pieminekļa. Tā visa ir tehnika, tehniska lieta, kam ir jābūt pēc iespējas neievērojamākai," norāda Mailītis.
Līdz ar apgaismes mastiem tiks sakārota arī infrastruktūra ap pieminekli. Pašlaik lielo pasākumu laikā, kas notiek Brīvības pieminekļa pakājē, visbiežāk tiek izmantoti ģeneratori, jo pilsētas elektrības pieslēgums netiktu galā ar tik lielām jaudām.
KONTEKSTS:
Pašlaik gaišs ir laukums ap Brīvības pieminekli, bet valstij un tautai tik svarīgie tēli un pati brīvības statuja grimst tumsā. Tieši tādēļ ar izgaismošanas ideju klajā nāca bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers. Viņš nodibinājis Brīvības pieminekļa izgaismošanas fondu.
Ziedot projektam var, piezvanot pa tālruni 90067006 (maksa par zvanu - 1,42 eiro), pārskaitot naudu fondam vai organizācijas ziedot.lv platformā.
To jau izdarījuši vairāk nekā 300 cilvēku, tostarp arī paši fonda valdes locekļi. Šobrīd savākti vairāk nekā 22 000 eiro. Taču tehniski ļoti sarežģītajam projektam varētu būt nepieciešami aptuveni 500 tūkstoši eiro.
