"Latvijas pasts" brīdina – tā ir krāpnieku shēma personas datu un kredītkartes informācijas izkrāpšanai. Krāpnieku shēma savā būtībā ir vienkārša. Uz dažādu nejauši izvēlētu lietotāju e-pastiem "Latvijas pasta" vārdā tiek sūtītas vēstules ar aicinājumu veikt maksājumu par paciņu, kuru citādi neesot iespējams piegādāt adresātam. Turpat e-pastā ir arī saite uz interneta lapu, kur jāievada kredītkartes dati it kā paciņas saņemšanai. Taču patiesībā šai lapai ar "Latvijas pastu" nav nekāda sakara.
"Latvijas pasta" valdes loceklis Kristaps Krūmiņš pastāstīja, kā izvairīties no šādas krāpniecības: "Pirmā lieta – es aicinu nekādā gadījumā, ja ir kaut mazāka aizdoma, nesākt dalīties ar bankas datiem, nesākt sadarbību. Otra lieta – vērsties pie "Latvijas pasta" un jautāt, vai tas ir no mums."
Pirmā pazīme, kas ļauj atpazīt aizdomīgu sūtījumu – nav minēts konkrēts paciņas sūtītājs. Otrkārt – vēstules tapušas ar automātisko tulkotāju, tādēļ ir kļūdainā un brīžam absurdā valodā. Trešais un galvenais – viltus e-pasta sūtītājs nosaukts kā "Latvijas pasts", bet sūtītāja e-pasta adrese beidzas ar dažādiem mistiskiem vārdu salikumiem, piemēram, latvijaspastaslv.com, latviaspupports.com.
"Pasta oficiālie e-pasti vienmēr beigsies ar "pasts.lv". No visādiem citiem – neatbildam!" uzsvēra Krūmiņš.
Informācijas tehnoloģiju drošības institūcijas "Cert.lv" eksperti skaidroja – krāpnieku mērķis nav noskaitīt no konta dažus eiro par viltus paciņas piegādi, bet gan – iegūt lietotāja kredītkartes informāciju, lai vēlāk to izmantotu konta iztukšošanai.
"Ja jūs esat ievadījis krāpnieka izveidotā vietnē savus personas datus, pirmais ir informēt banku, slēgt šo karti. Banka šādos gadījumos dos jums citu karti," stāstīja "Cert.lv" datordrošības speciālists Gints Mālkalnietis.
Tāpat vēlams par saņemtajām krāpnieku vēstulēm informēt Valsts policiju un "Cert.lv", kas ik nedēļu bloķē vairākus desmitus krāpnieku lapu.
Kopš augusta policijas Kibernoziegumu apkarošanas pārvalde saņēmusi informāciju par deviņiem krāpšanas mēģinājumiem "Latvijas pasta" vārdā. Pagaidām nav informācijas par cietušajiem. Tas ļauj cerēt ka Latvijas iedzīvotāji kļuvuši uzmanīgāki un uz tik primitīvām interneta krāpnieku shēmām uzķeras retāk.
Taču krāpnieki neapstājas – pēdējās dienās masveidā izsūtītas e-pasta mēstules it kā policijas un Interpola vārdā. Krāpnieku mērķis ir iebiedēt saņēmēju ar cietumsodu, lai vēlāk izkrāptu naudu.
